ūja, tas jau ir tāpat kā "kāda jēga mazgāties, pēc nedēļas tāpat būšu netīrs" :D

Nu, es nezinu, kurš tev ir vairāk ciniķis? Tas kurš saka, ka nav jēgas smērēt papīrus, vai tas, kurš precēšanos salīdzina ar mazgāšanos?

Es jau nesaku, ka nekad nav jēga precēties. Bet, ja cilvēks nav īstais, un nav tālejošu plānu, then why?

Es nezinu, kurš principā ir lielāks ciniķis, bet pieņemu, ka mans cinisma bāzes līmenis ir pietiekami augsts :D

Es totāli neticu "vienīgam īstajam cilvēkam" un tālejošiem plāniem, kas ir ilgāki par 3-5 gadiem, arī ne.

Nu, tad es turpinu mazgāties, bet uzskatīt, ka tam legālajam statusam jēgas nav nekādas.

Oportūnistu sauklis "līdz dzīve mūs šķirs"

īstais cilvēks vienu dienu man ir Jānis, bet pēc diviem mēnešiem varbūt Pēteris! Un tie tālejošie plāni - cik tad tālejoši tie var būt - līdz nāve šķirs? Nopietni?

Flammi piemetot. Pa lielam jau "Ja cilvēks nav īstais!" bet, kad papīri tika rakstīti. Tad takš šķita ka ir īstais ne?

Bet ja godīgi. Manuprāt īsto cilvēku atrod labi ja 1% pasaules iedzīvotāju. Jo būsim reāli - Pasaulē ir tik daudz cilvēku un lai atrastu to īsto būtu jāiepazīst pilnīgi vissi pasaules iedzīvotāji. Mūsu mazajā Latvijā atrast īsto manuprāt ir nesiepējami. Var atrast kautko tuvu tam.. noteikti, bet 100% kautkur apkārt blandās tāds exemplārs kuru varētu nosaukt "VOT TAS ĪSTAIS".

Ko es gribēju ar to teikt... Vainu tu pavadu praktiski vissu mūžu meklējot vai ņem to variantu kurš tev uz mirkli liekas ir īstais un galīgi garām jau neteiksim, ka bija aizšauts.

Nē, nu ir jau, protams, kaut kāds pielaides procents. Bet gluži "ņem to, kas pieejams" filozofija arī ņe kaķit.