Nu, kaut kā tajās pirmajās reizēs jau arī ir uzstādījums "līdz nāve mūs šķirs", tāpēc pa lielam piekrītu, ka tas ir feils. Un, savā ziņā, ja nav "līdz nāve mūs šķirs", kāda jēga vispār smērēt papīrus? Viens vienīgs čakars un resursu šķērdēšana.
īstais cilvēks vienu dienu man ir Jānis, bet pēc diviem mēnešiem varbūt Pēteris! Un tie tālejošie plāni - cik tad tālejoši tie var būt - līdz nāve šķirs? Nopietni?
Flammi piemetot. Pa lielam jau "Ja cilvēks nav īstais!" bet, kad papīri tika rakstīti. Tad takš šķita ka ir īstais ne?
Bet ja godīgi. Manuprāt īsto cilvēku atrod labi ja 1% pasaules iedzīvotāju. Jo būsim reāli - Pasaulē ir tik daudz cilvēku un lai atrastu to īsto būtu jāiepazīst pilnīgi vissi pasaules iedzīvotāji. Mūsu mazajā Latvijā atrast īsto manuprāt ir nesiepējami. Var atrast kautko tuvu tam.. noteikti, bet 100% kautkur apkārt blandās tāds exemplārs kuru varētu nosaukt "VOT TAS ĪSTAIS".
Ko es gribēju ar to teikt... Vainu tu pavadu praktiski vissu mūžu meklējot vai ņem to variantu kurš tev uz mirkli liekas ir īstais un galīgi garām jau neteiksim, ka bija aizšauts.