Es, šķiet, esmu atrisinājis gadsimta problēmu ar baltajiem miltiem uzturā. Lai kā man garšotu lavašs, nu, ne tas plānais izsmiekls, bet normālā maize, viņš, nelietis, pelē. Ok, varbūt ledusskapī nepelētu. Jebkurā gadījumā, tortiļas būs mūsu viss. Paņem vienu, uzmet uz pannas, saliec virsūt ko vajag, un krāsnī iekšā. Gatavs pēc dažām minūtēm. Mazā tortiļa ļauj viegli dozēt daudzumu.

Šodienas ēdienkartē: tortiļa, Rundāles baklažānu-olīvu brušeta (jā, arī Rundālē ir itāļu filologi), cukini, garšvielas un siers pa viru. Viss. Gandrīz gribēju teikt, cik vegāniski, bet tad atcerējos par sieru.

Vēl Prizmā ir tāds leišu gaļas iepakojums uz 120 gramiem tādiem vārguļiem kā es. Desa, šķiņķis, bekons. Ok, tomātus es nopirku getliņu, bet nu šiem leišiem es nespēju atteikt.

Ja kādam ir jautājums, a ko tur dara ritenis - tā ir nodeva internāta velorastu glamūram. Ja man nozags riteni, man būs bilde ar riteni tumšā, pelēkā, mitrā un aukstā pagrabā.