You wanna have a life but not too real
 
18.-Jun-2022 11:02 am
Es aizdomājos, ko īsti iesākt ar lietām eksluzīvās atticībās (good luck defining that), kas pārkāpj tavas robežas? Let's be honest, šīs robežas ļoti bieži nav pašsaprotamas, let's be even more honest, pārkāptās robežas will hunt you down forever. Tie visdrīzāk būs visādi sīkumi attiecību sākumā, kad tu būsi fokusējies uz attiecību veikmsību izdošanos, un individuāli gadījumi tiešām nebūs nekāda nopietna problēma. Bet eventuāli šādi gadījumi krāsies skapī, bet retrospektīvā izrādīsies, ka tie ir bijuši ļoti lieli un ļoti sarkani karogi, ko tu esi nolēmis ignorēt. End relationshop when it reaches critical mass?

Protams, visi attiecību guru teiks, ka lietas vajag atrisināt, un attiecības ir nepārtraukts darbs. Es gan nevērtētu pārāk augstu spēju lietas atrisināt ar izrunāšanos. Jo tev ir jāspēj komunucēt sava sāpē, tam otram ir jāspēj viņa saprast, un vēl arī genuely būt gatavam akceptēt tavas robežas, which is very unlikely combination of requirements. Viens ir tas, ka es īsti neticu, ka cilvēki baigi mainās. Ir ļoti liela vēlme tam ticēt, bet ir drusku naivi sevi barot ar ticību vien. Otrs - nav jau tā, ka cilvēki viens otru sāpina tikai oriģinālos, negaidītos un neparedzamos veidos. Ir vesels arsenāls lietu, kas visdrīzāk sāpina otru cilvēku, bet mēs tāpat tās darām. Un visbeidzot, pat ja izdodas izrunāt un saprast kādu sāpīgu problēmu, ko iesākt situācijā, kad jūs secināt, ka tavu robežu nepārkāpšana pārkāpj otras puses robežas. Ļoti reāls scenārijs. Jūs meklējat kompromisu, un tu no kaut kā atsakies attiecību labā? Un kas notiek tanī gadījumā, ja visi ir bijuši informēti par kompromisu, bet tas tāpat tiek pārkāpts?

It all sounds like a very complicated matter. Kas, protams, ir šokējošs secinājums. Bet kaut kā vajag izdarīt secinājumus, virzīties uz priekšu, un nekāpt uz tiem pašiem grābekļiem. Savukārt lai pielietotu zivtiņu stratēģiju (https://youtu.be/yFVXsjVdvmY), ir mazliet par maz laika. Lai savāktu relevantu daudzumu statistikas datu, uz šo brīdi jau būtu jābūt izgājušam vismaz viens dating cikls, ja pat ne divi.
Comments 
18.-Jun-2022 12:14 pm
nevis jāspēj, bet - jāgrib!

Esmu secinājusi, ka, ja otrs toč ir sirdī iekšā, tad nav grūti - abiem gribas, lai ir labi, abiem gribas, lai, ja ir nelabi, tas ātrāk beidzas u.t.t. Absolūti nav grūti, nav jālauž sevi vai citus. Tu pats centies un otrs cenšas. Esi dāsns un dāvini, un otrs ir dāsns un dāvina tev. Galvenais ir nepazaudēt to akūto atvertības un kopības sajūtu vienam pret otru, nekļūt egoistam un nezaudēt jutīgumu, uzmanību pret otru)

Bet, ja negribas, tad ir grūti, var izrunāt muti sausu krustu šķērsu, un nekas nemainīsies
Un, ja ir pazaudēts, tad saprast, vai to var atjaunot. Vai ir izvēlēšanās atjaunot beznosacījuma sirds dāsnumu vienam pret otru vai tomēr nevienam vairs īsti nav gribēšanas.

(Es tāpēc skeptiski izturos pret poly, jo uzskatu, ka tur nevienam nav nekādas īpašas loves ne pret ko. Kā labs tusiņš un patīkama izklaide - absolūti fine. Labi atrunātas attiecības vienalga kādās konstelācijās ir absolūti normāli. Spciālais kontrakts tā teikt. Taču, kad ir love pa īstam, dalīties negribas nu nemaz. Maximālā iespējamā intimitāte minimālajā sastāvā, kas neesi tu pats)
19.-Jun-2022 07:02 pm
Man pēdējā laikā nepatīk uzstādījums, ka gribēšana var pārvarēt jebkuru nespēju.

Protams, varam savā starpā salīdzināt dažādas gribēšanas, un ja vienā gadījumā vēlme sevi paskaidrot pazūd pēc otrā mēģinājuma, bet citā pēc divdesmitā mēģinājuma, tad var teikt, ka otajā gadījmā gribēšana ir bijusi lielāka. Un no vienas perspektīvas var teikt, ka viss apstājas tad, kad beidzas gribēšana. Bet man tomēr izmisīgo sišanos pret sienu girbās saukt par nespēju. Man gribētos teik, ka tad kad cilvēki spēj saprasties, tad vajadzētu pietikt ar vienu mēģinājumu izskaidrot savu domu ar kādiem diviem detaļu precizējumiem. Viss pārējais jau šķiet diezgan disfunkcionāls.

Bet tas ir tāds side note. Main topic tomēr bija par to, kā sadzīvot ar trust breach (ieskaitot tādus sīkumus, ka es tev izstāstīju, ka man šī krūzīte ir mīļa, un man nepatīk, ka kāds cits to aiztiek, bet tu turpini to darīt), un vai to skaitītāju var nonullēt, vai tomēr tas ir trauciņš ar noteiktu tipumu, un viņā nav iespējams mūžīgi pilināt.
18.-Jun-2022 02:21 pm
man liekas, ka īsts jebkādu cilvēcisko attiecību pamats ir - pieņemt vienam otru kā personu tādus, kādi viņi ir. gan draudzībās, gan romantikā, gan darba attiecībās. vienkārši - šis cilvēks ir tāds, kāds viņš ir, un audzēt pārējo uz šī pamata. tās vēlmītes pamainīt to otru, vai dzīvot ilūzijās, ka tas otrs "pats sapratīs un mainīsies", tas man liekas ir drusku negodīgi pret to otru. jo tad attiecības sanāk nevis ar to otru personu, bet ar izgudrotu personu, kuru tu esi savā galvā izgudrojis un tad attačojis pie said otra fiziskās būtnes. un that's not cool. also, fails.
19.-Jun-2022 07:10 pm
Pa lielam es parakstos zem visa. Bet here is my issue - ir grūti pieņemt otru tādu kāds viņš ir, ja tu nezini, kāds viņš ir. Es pieņemu, ka ir kaut kāds middle ground, kur tu nekomitojies attiecībām sešus mēnešus (cipars pagrābts no gaisa), un vari apgalvot, ka pazīsti cilvēku pietiekami, lai sāktu veidot attiecības. Un ja neskaitam gadījumus, ka tas nav izdevies arī pēc pieciem gadiem, un possbily cilvēki tomēr arī mainās, ko darīt, ja kaut kas izlien pēc diviem gadiem? Vienoties, ka tas bija one time thing, and move one, vai sacināt, ka tomēr šis nākotnē radīs neatrisināmas problēmas?
25.-Jun-2022 05:42 pm
es nezinu. nu tā vienkāršojot to visu. nu vai nu tu pieņem visas tās lietas, ko tu uzzini par to cilvēku, vai - nē, ar no tā izrietošajām sekām. jo, bet kas ir alternatīva? mēģināt salauzt to otru cilvēku 'pa savai patikšanai' vai dzīvot ar izgudrotu cilvēku, kas arī nav īsti sustainable tomēr.

vai nu tu pieņem, ka kādam negaršos tavs ēdiens, un vienkārši to negatavo. vai nu - nē. vai nu tu pieņem, ka tam otram vajag vairāk laika vienatnē, vai arī - nē. jo atkal - kas ir alternatīva?
18.-Jun-2022 05:26 pm
Nu nez, man šķiet, ka robežu pārkāpšana pa lielam ir iespējama tikai ar to, kas notiek ar pašu personu, un tur ir diezgan vienkārši norādīt "euuu, nedari šito ar mani", un būtu stulbi to nerespektēt, savukārt jebkas, kas kontrolē cilvēku ārpus attiecībām ar pašu, ir šī cilvēka robežu pārkāpšana.

Bet nu tāpēc es arī neticu/nederu ekskluzivitātei, jo manā gadījumā tas nozīmētu "mums nedrīkst būt citu draugu", kas izklausās vnk šausminoši.
19.-Jun-2022 07:35 pm
Es laikam līdz galam nesapratu, kas ir ārpus, un kas ir iekšpus.

Savukārt ekskluzivitāte ir tāds neveikls vārds, un es viņu lielā mērā lietoju ērtības, ne atbilstības labad. Nedaudz drošvien arī tāpēc, ka es neesmu guvis pierādījumus tam, ka es varētu dzīvot kaut kādos sarežģītākos attiecību modeļos, un draudzība ir tikai draudzība, lai arī cik tuva tā ir.

Bet kas attiecas uz "euuu, nedari šito ar mani", pieņemsim, ka kādam pašvērtējumu grauj tas, ka tev negaršo viņa gatavots ēdiens. Tev protams, negribās otru sāpināt, bet tai pat laikā nav skaidrs, kāpēc tav vispār ir tik svarīgi. Un tā vietā lai mēģinātu otru pārliecināt par to, ka ir muļķīgi, ka šāda lieta spēj viņu sāpināt, vienkārši to pieņemt. Un tad atliek vien jautājums, vai tev sevi kaut kā ir jāpārvar, lai vienmēr ēstu šī cilvēka gatavotu ēdienu. Un ja tev ir savi jāpārvar, un tu to negribi darīt, būtu tā kā labi pateikt, ka tu šo lietu nevari un negribi mainīt, un visdrīzāk jums kopā tā īsti nekas nesanāks. Un tagad ēdiena vietā varam ievietot jebko citu - gulēšanu ar citiem cilvēkiem, dzīvošanu atsevišķi, kopā pārāk maz pavadītu laiku, whatever comes to your mind.
19.-Jun-2022 08:52 pm
Nē, romaņķika ir tikai romaņķika :)

Bet reāli, nu, kamōn. Ja cilvēku sāpina tas, ka otram negaršo viņa gatavots ēdiens, tad viņš vienkārši negatavo tam otram. Gatavot ēdienu, labi zinot, ka tas beigsies ar ciešanām, ir vnk dick move.

Reizēm tas nozīmē, ka konkrētās attiecības neizbēgami ir ciešanas, un tādā gadījumā uzturēt šīs attiecības ir dick move. Tur varbūt vajag zināmu briedumu, lai zinātu, kādi varianti nav iespējami, bet tāpēc jau mēs esam pieauguši cilvēki.
19.-Jun-2022 09:35 pm
Nu jā, tāpēc arī tapa šis ieraksts - neesmu drošs, ka esmu gana pieaudzis civlēks. Vismaz līdz šim neesmu bijis. Then again, kaut kā tieši man ir sanācis izbeigt visas attiecības. Vai man tāpēc būtu jāsecina, ka viņās visās otrai pusei viss ir bijs tik labi, ka nav bijis iemelsa uzņemties šo atbildību?
This page was loaded Nov 6. 2024, 1:14 am GMT.