Mana māja pēc Dow Jones skalas ieguva +300 seksīgumā. Ok, tas notika jau vakar, bet vakar bija sārtvaidzības diena, tad ko nu es ar saviem plauktiem te uzbāzīšos. Bet, tas plaukts iederas šinī mājā kā cimdiņš un rokas. Šo, atšķirībā no galda, var jau saukt par interjera elementu.

Labi, ar skrūvēšanu, man neklājās viegli, un arī jāgaida viņa piegāde bija nedēļu. Veikalā, vienlārši, bija tikai viens, un viens man nekādi nederēja. Man griesti ir divi piecdesmit(?), bet viens plaukts ir metrs. Nē, viens mums nekādi neder. Divi, kā reizi. Un dabūjams tas viss ir veikalā "Mūzas Istaba", kas ir "Spice Home". Es jau biju noskaņojies, ka pirkšu dēļus, mērīšu, zāģēšu, skrūvēšu. No sākuma bija doma pieskaņoties grīdas līstēm, t.i. taisīt baltu. Varbūt pat labi, ka pats nedarīju. Katrā ziņā, piecdesmit eiro par abiem, tā ir cienījama cena, lai pašam nečakarētos.

Ražo to visu, cik saprotu, kaut kādi igauņi, kam patīk IKEA. Ar eļļu piesūcināts ozols, dīvaina instrukcija, ar divām pārsvītrotām sievietēm kleitās. Ozols, šķiet, ir pārpalikums no kādu citu mēbeļu ražošanas. Toties musturs no tā ir smuks. Arī par plauktu savienošanu padomāts. Tā jau liktos, viens plaukts ir labāk kā divi. Sāku pat mērīt, lai plauktu augstums savienojuma vietā būtu tāds pats, kā vienam plauktam pa vidu. Izrādās, arī par to ir padomāts, un noliekot viņus tieši vienu virs otra, šis efekts tiek panākts automātiski.

Nu, tā kaut kā. Būs nauda, jāķeras turpmāko projektu realizācijai. Plaukta saskrūvēšana jau trigerēja vīziju par šo konkrēto telpu. Šodien gan atnāca tīkla "disks", jet Network Attached Storage. Disks pēdiņās, jo kā reizi tieši paša diska tur nav. Tad nu nākamais projekt dabūt diskus, saprast, kur to visu var novietot un pieslēgt. Iespējams dabūšu vilkt kaut kādus vadus. Bet, par šo piedzīvojumu nākamreiz.