sviesta šodien nav, vai negribat lielgabalu?

ar nepacietību gaidu pavasari, gribu vakaros skriet, gribu braukt uz skolu ar velosipēdu, gribu tik daudz ko. ziema mani nomāc. tā visu nomāc. tdištdištdiš.

pēdējās dienās laikam uznācis kaut kāds pilnīgs mācību trakums. lingvistika šitur, lingvistika tur, performatīvās prakses, kuras man pilnīgi jau murgos rādījās un vēl tik tāds nieks kā antropoloģijas referāts. kur lai ellē ratā piešuj to nabagu Raini visā tajā sakarā?

"Ja Rainis savā Majoru vasarnīcā būtu nevis par tām stulbajām priedēm rakstījis, bet uzcepis kādu noveli par platoniskiem meklējumiem Jomas ielas rajonā - es jums saku, nāve būtu pienākusi Jūrmalā, ne Venēcijā. Un biennāle tāpat."
/N.Sakss, http://satori.lv/blogs/12/Nils_Sakss /

"Un tā viņš visu laiku dzīvo ar tādu pazudušā dēla fīlingu iekšā" (B.Kalnačs par Blaumani)

Iespējams, mums vajadzētu limitēt elektronisko intervenču skaitu, kas katram cilvēkam atļauts dienas laikā, sākot ar ierakstu blogā, nezinu, facebook ziņojumu, īsziņu telefonā. Teiksim, ja jums ir atļautas desmit šādas lietas dienā, jums nāktos sakārtot prioritātes. Tā mēs iegūtu vairāk klusuma, vairāk paužu, vairāk lēnā laika un vairāk laika domāt par savu dzīvi.
//T.H.Ēriksens, RL septembris, 2011

ir lietas, par kurām labāk nedomāt

Kaut ko te kārtojos, krāsojos, kafijojos un iedomājos - laika gaitā pierakstu klades izzūd nenormāli aritmētiskā regresijā. Pamatskolā katram priekšmetam (cik nu to priekšmetu bija) klade, nedod Dievs un tēva maks,ja kādam priekšmetam pietrūks... Vidusskolā vienīgais,ko uzdrīkstējos apvienot, bija ģeometrija un algebra, jo pat aklam ir skaidrs, ka runa ir par aptuveni vienu tēmu. Augstskolā 1.kursā braši turējos, bet pamazām kaut cik līdzīgi priekšmeti (literatūra un lit.teorija utt.) pakārtojās vienā blāķī. Finālā 4.kursa 2.semestrī aprobežojos ar vienu kladi, kurā viss bija sarakstīts pilnīgi bez jebkādas strukturālas loģikas (Apsalons šeit paģībst) jeb kā pagadās.
Kāpēc es par to tagad tā iedomājos? Jo savā Raiņa (jā,tāda diemžēl ir radusies) kastē atradu 2 skaistas klades ar tautiskiem rakstiņiem, kuras kaut kad iegādājos Zvaigznes grāmatnīcā, jo nez kāpēc tobrīd likās baigi skaisti, ja, piemēram, psihoanalīzi pierakstīšu kladītē ar kaut kādām skujiņām un jumīšiem. ak.

kaut kādi muļķi

Lai gan nē - Mekā taču arī ir karsti.

Dzīvot koka mājā, kas celta 1903.gadā, laikam ir svētīgi. Tieši karstajās dienās - mājas kā Meka.

Nekad nebūtu domājusi, ka sejas maskas smarža var tik ļoti likt atcerēties kādu agrāk tik svarīgu cilvēku, ka paturu šo masku uz sejas ilgāk par vēlamajām 10 minūtēm. Gremdējos atmiņās un mēģinu saprast, kā tas ir iespējams. Paliek siltāk. Tas gan ir skaidrs.

Un ko es nenīstu, tā nav... (Rainis)

un Strāvoklis ir labākais, kas ar mani pēdējo dienu laikā noticis..

"[..] tas viss man ļauj nonākt pie atziņas, ka kultūra eksistē, ka vienīgi kultūrai ir pa spēkam mūs mierināt tajā līdz galam nepateikto lietu un maskēto nolūku pasaulē, kura mūs ieskauj."
/S.Timofejevs, KD 13.05.2011

Vispār nezinu,kā tālāk dzīvot - vakar uz ielas redzēju puisi, kuram maisiņā (caurspīdīgā) bija.... PLAYSTATION ar pelēkajām pultīm!!! Kārtējais hipsterisms, vai kā?

es vispār vairs neticu nekam, kas saistīts ar amīšiem. mana trauma sniedzas tālu 2003.gadā, kad ģeometrijas skolotāja teica, ka "kontroldarbu trigonometrijā varēsiet nerakstīt tikai tad, ja amīši sāks karu ar irākiešiem."
nu, jūs ziniet, ka karš sākās, bet trigonometrijas kontroldarbu mums tāpat kā zaudētājiem bija jāraksta.

"Uguns un nakts" tapšanas storijs ir tāds,ka Rainis ar to grib piedalīties Mūzikas komisijas konkursā operu libretiem. Vienvārdsakot, viņš tur neuzvar, jo uzvar cits. Rainis gan saka, ka "uzvarētājs bija kāds kungs, kura vārdu es neatminu; citi to laikam arī neatmin". Viss būtu kārtībā, ja es nezinātu, ka uzvarēja Artūra Krūmiņa librets "Baņuta". say whaaaaat, jūs taču ziniet, kas ir "Baņuta"?!?! Redz cik Rainim pofig viss. Pareizi jau teica Bībers - ka Rainis ir tāds fenomens lv lit.vēsturē, kāds nav novērojams nekur citur - tāds ģēnijs, bet vispār neinteresējas par to, kas notiek citās mākslās, izņemot vien literatūru. Tjipa,citi vismaz kaut cik interesējušies par mūziku, teātri, kritiku, a šitais brīvais gars - whatevaaaaa

Vakardien,izstaigājot un izbildējot Vecrīgu un Daugavmalu, vakarā jutos tik šausmīgi nogurusi un maza, ka vienkārši atlūzu, skatoties Degpunktu pusē deviņos.
Pamodos un brālis jautā: "Tu aizmigi,ja?", uz ko es varu atbildēt tikai ar to, ka gribu siermaizīti un vai ekstrasensi jau beidzās, haha.
Un visam pāri, starpcitu, - vakar iegādājos velo.. Atbraucu no Pētersalas ielas līdz savam Botāniskajam dārzam un miru nost, jo tādas aktivitātes uz velo pēdējo reizi piedzīvoju,kad pirms diviem gadiem uz pāris dienām padzīvojos pie vecākiem Saulkrastos un vakaros nebija, ko darīt, bija vientuļi un ciemos brauca eureka , tad arī minos uz staciju viņam pretī.

viendien noskatījāmies Vudija Alena "You Will Meet a Tall Dark Stranger" - vispār jau agrāk skatījos filmas, nevadoties pēc tā, kas ir režisors, bet tagad laikam mazliet pasekošu tam līdzi.
šodien gan atdodos bakalaura darba, lai rīt var mazliet atslābt un uzvilkt pavasara kurpes beidzot pa īstam

atvēru logu, tas nekas, ka pirmais stāvs un var suns iekāpt pa logu iekšā.