| Ok, laiks beidzot to pateikt. Es sarotu, ka ir meitenes, kurām nepatīk puikas, un džeki, kurus neinteresē meitenes. Es saprotu, ka riebjas skūties pirms uzstāšanās Eirovīzija finālā. Var vēl nepatikt tīrīt zobus, griezt nagus, ķemmēt matus, mazgāt ausis. Bet man nu nekādi nekļūst skaidrs, kā var nepatikt fiziskas aktivitātes? Apmēram kā kristietim, kuram nav skaidrs, kā var neticēt dievam? Labi, baseinā degunā ūdens smeļas, pēc futenes kājas jāmazgā. Var neļaut veselība, var nebūt laika, var nespēt atrast komandas biedrus, vai sparinga partnerus. Bet nepatīk? Tā, ka pilnīgi nekas? Tas ir kā? Es pat ne par to, ka futbols ir veselīgāks par litrabolu. Pa manam tā ir tāda pati vajadzība kā gulēt, ēst un kniebties. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tāpat, arī kā jau augstāk minēja, ir svarīgi - vai tai fiziskajai nodarbei ir kaut kāda jēga. Nav problēmu saskaldīt malku, nopļaut zāli, kaut ko pazāģēt, sakrāmēt, sanaglot vai tamlīdzīgi paņemties, ja ir kaut kāds rezultāts. Tur pat var zināmu gandarījumu noķert. Taču, ja jākustas kustēšanās pēc (kā es šobrīd daru), tad es nekādu baigo prieku un sajūsmu no tā nejūtu. Ja nu vienīgi tik daudz, ka šajā laikā var atslēgties no citām lietām. Taču tam sakars ar fizisko aktivitāti ir samērā nosacīts, tikpat labi varētu atslēgties arī spēlējot CS. :D