Jā. Domāju, ka tas varētu būt realizējams, ja liktu cilvēkiem maksāt par iebraukšanu Rīgā un Rīgas centrā - viena zona pie Rīgas nomales (nu, Jugla/Imanta/tālais Ķengarags), otra tuvāk centram. Ja ar auto šķērso šo zonu, tad piķo. Protams, vajadzētu atbilstoši stāvlaukumus pie ārējās zonas, lai cilvēki var novietot mašīnu un doties tālāk ar sabiedrisko, ja grib.

Bet tas mazinātu mašīnu skaitu pilsētā, attiecīgi sastrēgumus un izmešus, padarītu visu pilsētvidi patīkamāku iedzīvotājjiem un nosegtu vismaz krietnu daļu izdevumu, kas saistīti ar bezmaksas sabtransu.

Jebkurā gadījumā sabtransam noteikti būtu jābūt lētākam, vismaz mēnešbiļetēm noteikti. Ja nemaldos, visi transporta veidi visās dienās = ap 45 lati. Stokholmā tāda biļete maksā ap 50-60, bet tā zona ir daudzreiz lielāka. Distance, ko var nobraukt bez problēmām, ir aptuveni kā no Carnikavas līdz Tukumam.

Tev nešķiet, ka sabiedriskais transports tādējādi kļūs par pārvietošanās, vai pat izklaides vietu tiem, kam nebūt nebūs nepieciešamība nokļūt darbā, mācību iestādē e.t.c.?

Man grūti iedomāties, kāpēc lai kāds gribētu braukt sabiedriskajā aiz "nav ko darīt". Ja neskaita bomžus. Bet tie jau tāpat parasti pārkāpj kaut kādus kārtības noteikumus, kas ļautu viņus izmest...

Because I can?

Manuprāt ideja jāsāk attīstīt no mērķiem, nevis no saukļiem. Savukārt mērķu kontekstā man šķiet tīri normāla pieeja ir atlaižu piemērošana, kas jau tagad ir pensionāriem, studējošiem un skolniekiem. Var diskutēt, protams, par apmēriem, bet IMHO sistēma kā tāda strādā, ja nu vienīgi atskaitot to debīlo e-talonu sistēmu bezmaksas braucējiem un mēnešbiļetniekiem.

domāju, bomži tur tupa sāktu dzīvot
esmu manījis, ka dažās eiropas lielpilsētās viņi risina mājokļa jautājumu ar metro palīdzību

a kas tur nenormāls? Mēs ar E mēdzam izmantot transportu, lai "apceļotu dzimto pilsētu". nu un? transports ir pārvietošanās līdzeklis. pārvietošanās mērķiem un motivācijām tā kā nevajadzētu būt svarīgiem.

pret bomžiem būtu jācīnās nevis ar tarifiem, bet gan ar skaidri salasāmiem noteikumiem (kur ir punkts par smērējošu apģērbu u.tml.) un kontroli/policiju/soc.dienestiem u.c. paņēmieniem, kas mazinātu tādu bomžu esamību vispār. Piem., tajā pašā zviedrijā ir kādu brīdi jāpadzīvo, lai uz aci iemācītos noteikt bomzi

Nu lūk, jūs nopīkstināt savu e-talonu, un dodaties apceļot dzimto pilsētu. Problēmu nulle. Pa lielam man arī ir pajāt uz pensionāru ordām brīvdienās, kas savu nedēļas nogali dodas pavadīt kapos.

Savukārt es nevēlētos, lai Žoriks no Maskačkas darba dienas vidū ar divlitru Vanagu izdomātu doties streļīt cigaretes un divdesmit santīmus uz Lielajiem kapiem, jo, redz, kas tad viņam traucē aizbraukt ar diviem tramvajiem, kamēr man kādā nebūt ancūgā un mapēm rokās, būtu jāmēģina tādā sabtransā iespiesties iekšā, jo tur pilns ar novadopētnieiem.