Man grūti iedomāties, kāpēc lai kāds gribētu braukt sabiedriskajā aiz "nav ko darīt". Ja neskaita bomžus. Bet tie jau tāpat parasti pārkāpj kaut kādus kārtības noteikumus, kas ļautu viņus izmest...
Manuprāt ideja jāsāk attīstīt no mērķiem, nevis no saukļiem. Savukārt mērķu kontekstā man šķiet tīri normāla pieeja ir atlaižu piemērošana, kas jau tagad ir pensionāriem, studējošiem un skolniekiem. Var diskutēt, protams, par apmēriem, bet IMHO sistēma kā tāda strādā, ja nu vienīgi atskaitot to debīlo e-talonu sistēmu bezmaksas braucējiem un mēnešbiļetniekiem.