"Latvieši ilgojas pēc 'stingrās rokas', pēc 'saimnieka', kuru personificē ar Ulmani."http://satori.lv/blogs/2420/Klavs_Sedlenieks/7332Nu, no vienas puses pārsteidzoši un šokējoši, no otras - nav jau tā, ka kaut kas tāds nav dzirdēts un novērots iepriekš. Katrā ziņā kaut kas šinī apgalvojumā mani mulsina. Drošvien, apzīmējums "latvieši", vai doma, ka šī parādība varētu būt tik visaptveroša un masveidīga. Vai varbūt vēl vairāk tas, ka cilvēks šo domu ir uzrakstījis un tai pats arī piekrīt.
Bez tam, galvenais uzsvars "ulmaņstaļina" piemērā manuprāt ir jāliek nevis uz konkrētām personībām, bet to, ka šis principā ir idiotisks piemērs, lai apgalvotu, ka minētajām divām kopienām ir teju identiskas vērtības. Bet, ja jau iztirzājam konkrētos diktatorus, tad atšķirība, pieļauju, ir visai būtiska. Kamēr Staļins ir simbols veidojumam "sojuz ņerušimij" ar visu izrietošo mentalitāti, tikmēr Ulmanis ir simbols Latvijas valstij, jo ir bijis nozīmīgi figūra šīs valsts gan norietā, gan izveidē. Un tas jau ir pēc būtības.
Un vispār, ja par Sedlenieka viedokli. Meklēt kopību un vienotību abos ekstrēmos, manuprāt, ir visai neauglīga stratēģija. Manuprāt ir jāstrādā pie mērenās zonas saliedētības.