Nē, man liekas, ka tā doma bija vienkāršāka - pārstāt cerēt, ka no konfrontācijas kaut kas labs radīsies. Jo ir pa pilnam pierādījumu, ka spēka politika tikai rada pretspēku. Par to bija tas krutais piemērs ar ebrejiem cietoksnī un Romiešiem pie tā sienām: "Tās ir kā divas pilnīgi dažādas pasaules, kur mūsējie rīkojas pareizi un tāpēc viņu darbības ir saprotamas, bet viņējie, svešie kaut objektīvi arī rīkojas identiski, tiek uzskatīti par tādiem, kuru rīcība ir barbariska un pilnīgi neizprotama."

Es pagaidām neredzu risinājumu, jo, kā to jau sen tiku uzsvēris, lai risinātu dialogu, vispirms ir jāvienojas par to, kurā valodā.

Lenons jau drošvien teiktu, ka jārunā mīlestības valodā... kas, drošvien, beigu galā būtu angliski.

Bet par argumentāciju runājot, daudzi grafomāni norok paši savu veiksmīgo argumentāciju, aizmuldoties līdz absurdam. Kad veģetārietis sāk spriedelēt par to, kā labāk nogalēt gaļas lopu, vai mācītājs sākt mācīt, kādu mūziku jauniešiem jāklausās, tad tas tikai kaitē runātāja aizstāvētajiem postulātiem. Es teiktu, ka šis bija tas gadījums.