| Pieņemu, ka ciba nav īstā platforma diskusijām, bet tomēr daži vārdi par azartspēļu apkarošanu. Uzreiz atrunāšu, ka neesmu šai sāgai pastiprināti sekojis, un visdrīzāk laižu garām būtiskas nianses, bet es domāju, ka arī daži politiķi varētu būt par jaunu, lai skaitītos eksperti šajā jautājumā, ņemot vērā cik gadus šī cīņa ir vārījusies uz lēnas uguns.
Tātad, ko es sliktu zinu par azartspēlēm? Neesmu saskāries ar cilvēkiem, kas no mājas iznes televizoru, bet es pusaudžu gados draudzējos ar ļoti sirsnīgu un jauku džeku, no kura staroja tas, ka viņa jaukums izriet no tā, ka viņš no pilnīgas nabadzības un izmisuma bija nonācis normālā vidē. Es nelikšu katru vārdu "normāls" pēdiņās, bet tas ir banāls stāsts par to, ka daži pieauguši cilvēki, ieskaitot manu māti, deva džekam iespēju uz normālu dzīvi, un viņš cepa karbonādes un frī kartupeļus ēdnīcā stacijas laukumā, lai gan parasti tādus cilvēkus darbā neņēma. Ironiskā kārtā Stacijas laukumā tanī vietā šobrīd ir spēļu zāle. Nu lūk, šis darbs bija šī džeka labākā dzīves daļa arī tāpēc, ka viņš mēdza nospēlēt visu savu algu automātos, un attiecīgi būt darbā bija vienīgā normālības alternatīva, jo varēja kaut kā jēgpilni pavadīt laiku, un darbiniekus darbā arī baroja. No personīgā uz vispārīgo - skaidrs, ka azartspēles ir tā biznesa nozare, kas neko nerada. Varbūt vienīgi darba vietas.
Nu lūk, bet tad par to apkarošanas lietu. Ja bez visa "bla, bla", ka apkarošana nav efektīva, kāpēc nevērt ciet bārus? Ko tieši viņi rada, izņemot darba vietas un emocijas? Nav jau arī tā, ka alkoholisms negrauj ģimenes. Kā ar kriptovalūtām un citiem spekulatīviem finanšu instrumentiem? Es neiešu tik tālu, lai apgalvotu, ka finanšu tirgi vispār ir kapitālisma neglītais bērns, bet tur noteikti ir produkti un instrumenti, kas krietni pārspēj azartspēles, un eksplotē tieši tās pašas cilvēku irocinālās dziņas. Un tad, protams, viss tas "war on drugs", un kas tik nē, kas jau ir pierādījis savu represīvo metožu efektīgumu vai pat ēnas puses.
Bet, jā, kas tad ir azartspēles pēc būtības? Tas ir līdzekļu pārdales instruments. Ir briesmīgi, ka trīs bērnu tēvs (not all men) nospēlē bērnu pusdienu naudu, bet neredzu problēmu, ja kāds BMW 6 īpašnieks vairs nepsēj samaksāt savu auto līzingu. Būtu jauki, ja visi nodarbotos tikai ar produktīviem biznesiem, un maksātu nodokļus, un tā pati kultūra plauktu un zeltu ar šo nodokļu naudu, bet ja atmetam utopiskus scenārijus, mecenātisms ir ok kompromiss šajā neideālajā pasaulē. Saprotu, ka kumoss sprūst kaklā, ja jāceļ kultūra uz Zilā Dimanta naudas, bet man nebūs atbildes, ko iesākt ar šo sabiedrības slāni. Noteikti kaut ko vajadzētu darīt. Bet pārbraukt ar ceļarulli visai azartspēļu nozarei - neticu.
Bet atkārtošos, neko nezinu par konkrēto kašķi ar Latvijas Attīstībai, as far as I know azartspēles nebūt nav vienīgais iemesls izvairīties no draudzības ar viņiem. Gan jau visi Staķi un pārējie zina par ko un ar ko cīnās. |
Problēma ar šo biznesiņu varbūt ir tā, ka netiek spēlēts khm atklatām kārtīm - spēlmaņi netiek gana informēti par automātu algoritniem- ka laimesta iespējas ne tuvu nav 50/50. Bet thengain, arī cigarešu ražotāji uz paciņām neraksta visus veselības riskus - kāpēc nelikvidēt to? (nav retorisks jaut).Bet, manuprāt, šis noteikti nav tas lielākais ļaunums, kas obligāti jālikvidē. Un turklāt - atšķirībā no vairuma citu atkarību - nerada tiešu kaitējumu fiziskajai veselībai. Kas būtu jālāpa par nodokļu maksātāju naudu.
Krietni jēdzīgāk būtu palielināt to % no azartspēlēm kultūrai, vai valsts apmaksātai atkarības ārstējošai psihoterapijai (nezinu, varbūt tas jau tiek darīts?), paaugstināt vecuma slieksni utml.
Bet, protams, par konkrētā kašķa iekšiņu arī neko nezinu.