Elīzai Vanadziņai ^^

Detalizētā atskaite ir kļuvusi pārāk detalizēta – pie vakara naglām Wardruna pagānu ciematā iepauzēju (pēc tam), pasaule arī kļuvusi barga (visādas lietiskas ķibeles, laimei vajag atsvaru), tāpēc pagaidām tikai šīvakara melomaniakāli saviļņojošais trilleris

17.30 Uhr Oniric (I) Felsenkeller
18.00 Uhr Grendel (NL) agra-Halle
? 18.30 Uhr Euzen (DK) Torhaus Dölitz / Heidnisches Dorf
19.00 Uhr Montserrat Caballé (E) Oper Leipzig
?? 19.20 Uhr Dope Stars Inc. (I) Parkbühne </s>
? 20.00 Uhr Trobar De Morte (E) Torhaus Dölitz / Heidnisches Dorf
? 20.00 Uhr Ordo Equitum Solis (I) Felsenkeller
21.20 Uhr Wardruna (N) Centraltheater
21.50 Uhr Mueran Humanos (RA) Moritzbastei
22.00 Uhr Qntal (D) Torhaus Dölitz / Heidnisches Dorf
22.50 Uhr Brighter Death Now (S) Anker
? 23.00 Uhr Unto Ashes (USA) Centraltheater

http://wave-gotik-treffen.de/programm.php#wgtvenues

Tropu temperatūras, kants, atšķaidītas sangrijas, jaunās amsterdamas dīzeļa, melnās tējas, gvaranas, kanēļa, muskata un kolas riekstu spēcinātā vadībā vakar sanāca negaidīti episka ekskursija cauri vieniem zaļumiem un citiem, arī kapiem, cauri līdz pašam centram, stacijai, reihstāgam, zvēru dārzam un atpakaļ ar zaķiem uz 3 metro pieturām. Pamodos rajonā, ko sauc Wedding, vēljoprojām noreibis, fotoalbums ar nosaukumu My Wedding tas nu gan būtu joks. Rītdienai auto līdz Leipcigai par nieka 9 eiro katram caur kkādu līdzbraucēju saitu .de jau sarunāts. Tagad uz lielāko zaļo plankumu Berlīnes kartē, ielūdz Numenorean XTC

Normāls mēģis

Laikam jau nepamatoti, un visi visu stāstu nezina, bet ĒK (Ēnu Kaleidoskops) nespēlēs Sammersaundā, jo tur uzstāsies instrumenti. Tā lai arī paliek.

Esam uz Freienwald./Osloestr. stura, busim pec divam stundam :D ja neatnaksi preti

Re: http://klab.lv/users/nefolk2/57470.html

Nach Berlin! Nīderlandes goti uzskatāmi izpirkuši visas trešdienas un ceturtdienas eirolīnijas, tāpēc Amstelas leknos krastus atstājam jau šovakar. Last.fm ar zvaigzni iesaka 86 no 187 māksliniekiem. Tikmēr kants biedē dievieti ar pildītu pīli (viņa neēd gaļu)

QNTAL ir mēnesnīcas mūzika, bet šajā zemē tāda, šķiet, nav iespējama (naktīs VIENMĒR ir mākoņi). Pie tam tagad ir tukšmēness, un šis ir izsmēlis mani. Katrā brīvajā vienatnes brīdī, kuru nav daudz, ar riteni vizinos pa Amsterdamas Mežu, kurš mani ir apbūris no galvas līdz kājām. Tā ir milzīga teritorija, gandrīz tikpat liela, cik pagaidu apmešanās vieta Amsteldūksnājs, ar milzīgiem kokiem, neskaitāmām alejām, celiņiem un takām (divriteņiem/divkājaiņiem/seškājaiņiem), ūdeņiem, ziedošām pļavām un atelpas vietām. Vizinos ilgi, nekad neatgriežoties vienā un tajā pašā vietā, klausos mūziku vai putnus, malkiem rijot brīvības sajūtu, in a state of constant Awesome, līdz vairs nesaprotu, ko ar to darīt. Bildēt, baudīt, ko? Vienatne ir bezmērķīga. Lielāko šī pavasara daļu saulains laiks man nozīmējis to, ka tūlīt sāks līt, bet lietains – ka drīz uzspīdēs Saule. Tikai pievakarē atcerējos, ka šodien ir ne tikai tukšmēness, bet arī Saules aptumsums (gan jau citā puslodē, bet man liekas, ka ietekme ir jūtama, uz puslodēm, ne, un manas debesis ilgi ir bijušas tukšas no spīdekļiem, izņemot vienu) Hekate un Fenrizs uzglūn ar atņirgtiem ilkņiem, gluži kā sarunājuši. Neviltota iecietība ir mani izsmēlusi. Dievietes ūdeņi, paisumi, bēgumi, tas ir kaut kāds vicious circle, un es nezinu, ko darīt. Apsēsties nātrēs, lai pretotos. Ienirt ezerā, izraudāt neizpratni. Ko? Viss jau ir lieliski, izņemot nenoteiktību. Es redzu, kas man ir jādara, bet viņa nē, un atsakās. Kāpēc šķiest enerģiju, vienlaicīgi vēloties divas pretējas lietas? Es neprotu samierināt viņas puslodes. Es spēju tikai nogaidīt. Pacietība ir svēts tikums. I mean well, Odins ir mans liecinieks

Muzeju nakts šodien notiek visā Eiropā, bet Amsterdamā maksā 17 eiro (jo par velti nākot pārāk daudz tautas). Tas gan neko nemaina mūsu plānos tūliņ doties uz lieliskāko pasaules muzeju, kādā esmu bijis, proti, Tropu Muzeju, kuru reiz pirms četrarpus gadiem jau apmeklēju, bet nemaz nepaspēju līdz cietvēršanas laikam visu atskatīties. Citādi, Belastingdiensts holandiskā garā arī vakardienu bija izdomājis sev brīvu, toties aizbraucām ar vistālāk vedošo Ijveeru (bezmaksas prāmi pār Aiju) uz NDSM Werf, kas (negaidīti) izrādījās tāda kā izspļauta amsķika andrejosta. Pēc tam atpakaļ uz Tasmānijas pieturu (arī pirmoreiz), un tad gan pa no pasta sen zināmiem rajoniem gar mincīšiem uz Hārlemas laukumu un ielu, kur jau otrreiz pārlaidām lietu par mīlīgāko atzītajā kafejnīcā. Šoreiz menu zilais siers (sativas un indikas hibrīds), papildināts ar litru AH vīna un obligāto iedzeršanu uz katra tiltiņa, meklējot pareizo tramvaju (tukša pudele līdz mājām garantēta)

Un vēl tās bioerotiskās Amstelfeinas taciņas, mmm... <3

http://klab.lv/community/muzons/954498.html

Rekur, izrādās, zviedru bleķeriem MARDUK ir 2012. taisīts vāciņš alt-country dievu (kristīgo!) WOVENHAND dziesmai

(Par oriģināla klipā redzamo kino arī grasos drīzumā kaut ko iecibot, starphortenziju ūdens doom sesiju hailaits tomēr)

Oil On Panel

Oriģināls

Šodien nacionālā brīvdiena ir ne tikai nēģu zemē, kā ziņo user adinkra, bet arī te, jo, raugi, precīzi četrdesmitā (un vienmēr ceturtdienā) pēc Lieldienām, tātad pēdējā Jēzus debesīs iebraukšanas reize. Vēl pēc desmit dienām būs Pentekosts jeb Pinksters :) tas ir, kad svētais Gars nolaidās uz apustuļiem. Šī vienmēr sanāk svētdienā, bet holandieši ar gudru ziņu (tāpat kā daudzās citās zemēs, arī igauņu) ir atbrīvojuši pirmdienu, jo skaidrs taču, ka Gars reti kad nāk viens un neatstāj sekas. Izklausās pēc stipri reliģiskas nācijas, bet nē, man liekas, viņiem vienkārši patīk brīvdienas, pie tam šajā gadalaikā. Piemēram, uz jautājumu, kāpēc Karalienes (dzimšanas) diena, kuras galvenā atrakcija piezemētākos miestos uzskatāmi ir nevis kaut kādi skaļi gājieni un oranžas drēbes, bet neierobežots blusu tirgus (katram ir brīv iznest no mājas sev nevajadzīgās mantas un pārdot tās uz ielas/parkos/kurvēlies, kopskats atbaidošs, un vēl tie etnotroļļi), tiek svinēta 30. aprīlī (like valpurģu naktī), proti, kāpēc tiek svinēta tieši šīs karalienes (Juliānas) dzimene, jo karalieņu taču Nīderlandei bijis vairāk kā saprašanas, Pelle atbildēja, ka pārējām tās esot ziemā vai rudenī, un it's just not that good a time to party

Manis pēc gan varēja iztikt, jo vakar biju vecajā aģentūrā un tiku pie sava 2008. Jaaropgaaf, varētu beidzot pēc notīm atprasīt visus nodokļus... bet Belastingdiensts ta ciet. To rīt

Holandes romantika ir miniatūra. Nē, tie gludie, plakanie zālāji ar aitām vai neko, pār ko vējam ieauļoties, neuzrunā nemaz. Bet pat vietās, kuras no augšas (kartē) izskatās kā totāli guļamrajoni ar 2000 cilvēkiem kvadrātkilometrā, katrs neaizņemtais stūris ir vienās lapās un zālēs, ziedos un ūdeņos, putnos un zobaiņos. Tikai pāris metrus no šosejas aiz skaņu pārliecinoši slāpējošām sienām ir vietas, kuras izskatās tā, it kā savādākos diennakts laikos būtu elfu apdzīvotas. Un visur soliņi. Un tiltiņi. Un kastaņi, ziedoši. Reizēm rozā (ziedoši, kastaņi). Kastaņu ēna man liekas īpaši vilinoša. Uz nedēļu or so tikām vietā ar internetu un visu, bet izsitām (dieviete izsita :) korķus tā, ka 30h nebija elektrības. Par laimi tikām arī pie divriteņiem (viņai balts, man oranžs) un zaļās zemes tuvie tālumi vairs nav šķērslis, redzēts tik daudz, ka uzrakstīt nav laika lauki govis upe kapi kapi upe lietus :zem tilta: mājas 7. sērija uz pēdējiem laptopa akumulatoriem mīla rīts pilsēta ielas ielas parks ielas kapi mežs mežs mežs mājas Elektrība INTERNETS

Fonā RTL7/// rāda angliski (ar krievu akcentu un holandiešu titriem) dublētu Nakts Sardzi. Aurāli neveikli. Antonam arī neiet. Laat maar

Dark Shadows (2012) ir veidota pēc 60./70. mijas TV ziepju operas, ar kuru jaunībā slimojuši gan Tims Bērtons, gan Kventins Tarantīno, gan... Madonna. Bārnabasa Kolinsa tēls tajā parādījies tikai pēc pirmās sezonas, bet krietni paaugstinājis seriāla reitingus, un tik ļoti paticis Džonijam Depam that he wanted to be him, kā saka wikipēdija. To un citu, nebūt ne mazsvarīgu informāciju noskaidroju tikai pēc filmas noskatīšanās. Varbūt šīs zināšanas apriori būtu kaut ko mainījušas, bet varbūt nē, katrā ziņā visu pirmo pusi ficene stabili gāja uz 5 zvaigznēm (acisnafig, lietoju mubi), tomēr pie Elisa Kūpera (ar kuru bērnībā stabili slimoju es, bija pat 2 plakāti pie sienas) parādīšanās kļuva nujaudruskupardaudz kičīga, bet uz episkajām beigu cīņām (ar kurām laikam beidzas visas tādas filmas) galīgi samiegojos. To gan vairāk veicināja nevis apnikušās klišejas, bet pa dienu krustām šķērsām izstaigātās Centrum aģentūras, parki un vecajā pastnieka darbā tik labi iepazītās kanālmalas, protams, arī Hārlemas ielā iegādātais un Fondelparkā uzņemtais heiziņš. Man vispār patīk kinoteātrī novilkt kurpes un izlaisties, arī uz bioskopu Amsķikā līdz šim vēl nebiju bijis. Filmu iesaku, nebīties no plakātu plastiskuma, Bērtons ir iekšā un krāšņs caur un cauri

Jā, kā jums mans jaunais avatārs ;)

Es esmu tāds pats kā viņa

Reizēm

Aizmirstu

Kā aizgulējušies peļ agrāk modušos

Jo vieni nosaluši

Visu dienu gribas pateikt trīs vārdus. Go. Fuck. Your elves

Princeses un blekmetāls. Darvas medus podā meklētājiem

GFY

Nevienam nekas nepienākas

GFY

Nav nekādu tiesību

GFY

Pasaule ir spogulis

Tviteris ir citur

GFY

Oho, skaudri

Ievas?

Rītdien beidzas mūsu Schīdama. Līdz ar to beidzas arī Dienvidholande (nezinu, cik tas ir objektīvi, bet man liekas, ka šis nošķīrums ziemeļos un dienvidos kaut ko nozīmē tikai pašiem aborigēniem – esmu pamanījis, ka ziemeļi ir lepnāki ar to, ka ir ziemeļi, bet dienvidi skaitās tādi konservatīvie un neveselīgie, apmēram kā ā es un vē, bet neticu), es atgriežos turpat, kur pirms gadiem četriem, dievietei tas viss ir jauns. Arī ievas, kuras šeit ir savaldītas, proti, kārtīgi iegrožotas dzīvžoga formātā, parkos un dārzos, arī Panteonā. Sākumā nesaproti, kas tik pazīstami smaržo (žēl, ka nevar ierakstīt), bet, kad pamani dzīvžogu, baltus ziedus un bites, nemaz negribas ticēt, ka tās ir tās pašas ievas, kas mājās. Ierosināju saukt par maijām, jo vakar tām bija vārda diena. Nav taču tāda auga vēl pasaulē – maijas, vai ir

Pārmaiņas pēc :) par to, kas man irvairs nav aktuāli, tātad, darbu (otro :)) Pagājušonedēļ, tātad, trīs dienas nestrādāju aģentūras kļūdas dēļ, bet pēc tam trīs darīju vienu un to pašu – vispirms 12 stundas 15 minūtes, atskaitot pauzes, pēc tam 10 stundas un 15 minūtes, bet sestdien vien nieka 9h, tātad, darīju vienu un to pašu – no standarta izmēra (ø15 cm) plastmasas puķupodiem rāvu laukā hortenziju stādus ar visām zemēm un liku plauktiņos, bez ceremonijām, cieši blakus vienu otram, tukšos podus tornī, no labās uz kreiso, vispirms augšu, tad apakšu, tad vidu, un tā, kamēr ratiņi pilni, tad ņem nākamos un pārkrāmē tikko iztukšotajos. Vēlāk tos savāc sekojošais ķēdes posms pārstādīšanas procesā – pārmaiņas pēc nevis poļi, bet kaut kādi iepriekš neredzēti aborigēni (holandieši) bija, kuri man sākumā stipri izskatījās pēc cietumniekiem (bet nedaudz vēlāk pēc cietumniekiem-gejiem), kas atsūtīti šurp labošanas darbos. Visu laiku darīt vienu un to pašu ir ļoti izdevīgi, ja esi melomāns, bezkaunīgs un ne ar vienu nav jākomunicē (poļi parasti strādā pa diviem, mani jau sen atstāj vienu, laikam baidās :), iespējams, tāpēc pirmajā dienā atkal satrakojos, lasi, pārcentos. Izraut tādu 5-15 cm hortenzijas stādu nemaz nav tik viegli, jo tie ir nesen laistīti, zeme piebriedusi, saknes pārņēmušas poda iekšmalas (noslēpums ir uzsist ar poda malu pa plauktiņu) vai, atsevišķām šķirnēm, biezā slānī izaugušas pa apakšas caurumiem (tad jākasa nost ar pirkstiem). Cimdi kļūst mitri pirmajās desmit minūtēs un neizžūst visu dienu (nākamajā dienā zem biezajiem darba vilku gumijas, tātad, pa diviem katrā rokā un bija normz), mikroklimats neapskaužams, viss nopietnais darbs atkal tiek plaukstām. Katrā ziņā reimatiskā smeldze pirkstos ātri zaudēja aktualitāti. Tikai ap 15-16 dienā (t.i. pēc astoņu stundu raušanas) iedomājos, ka vajadzētu samainīt rokas, t.i. pataupīt labo, kurai līdz šim ticis 80% slodzes, bet bija jau par vēlu. Pēc ceturtās pauzes labā plauksta bija kļuvusi pavisam stīva un kaut cik pakustināma tikai ar sāpēm. Atlikušo dienas daļu visu darīju ar kreiso, otru lietojot pavisam simboliski un tikai no plaukstas locītavas augšup. Ap sešiem kļuvu reāli nikns, podi krita laukā no rokām, visas drēbes, arī kabatas pilnas ar zemi/kūdru/saknēm, vēl paralēli besīja kantoris, kuram es jopcik šobrīd pelnu vairāk naudas nekā pats sev, starp maiņām nemaz nav fiziski iespējams izgulēties (mājās deviņos, jāceļas puspiecos, bet bez ikvakara kino un dūmu vannas taču nav dzīves :), kamēr tie nevīžo sakārtot pavisam elementāras lietas. Pirms gulētiešanas labā augšdelna bija ievērojami pietūkusi (vēl tagad nedaudz ir, bet vismaz var redzēt lielos asinsvadus) un tikpat nekustīga. Nospriedu, ka, ja no rīta plauksta nejutīsies labāk, uz darbu aizbraukšu, bet pirmajā pārtraukumā fīreram teikšu Alright, big dog, I can only work with one hand, so send me home (lai ieriebtu kantorim vismaz). No rīta pietūkums bija kļuvis vēl iespaidīgāks, taču roka jau puslīdz lietojama, tāpēc nolēmu nepadoties, strādāt ar to pašu kreiso, bet nesteidzīgi, apdomīgi un, pats galvenais, nedarīt pāri augiem, jo tie ne pie kā nav vainīgi. Ja hortenzijām ir apziņa, šis process tai noteikti nav patīkams, jo ir ārkārtīgi agresīvs un uzskatāmi traumējošs. Nav divu vienādu stādu, tos ir grūti satvert tieši īstajā vietā pie saknes, par izraušanu jau bildu – ja saknes nav brīvas un augsne kaut nedaudz mitra, uzreiz nekas neraujas un plauksta brutāli pārslīd stādam – īsāk sakot, izplūkātas lapas, norauti pumpuri un salauzti dzinumi ir norma. Par spīti tam pa šīm trim dienām līdz galam, t.i. neatgriezeniski nobeidzu tikai vienu. Bet caur rokām noteikti izgāja pārsimts tūkstoši

Atbalstiet darbadevēju (pirmo) ^^



http://www.tvnet.lv/sports/konkursi/115-tronu_spele

Atradu lielisku pielietojumu no latvānijas līdzi atceļojušajām Maximas novelcenēm. Līmēju tās virsū iepriekšējo iemītnieku (poļu) pret griestiem nospiesto odu kadaveriem. Diemžēl tādu ir veseli pieci, bet uzlīmes tikai divas :/

Savukārt vienu no NL Jobs krekliem promotēju grīdas lupatas statusā. Besī tās dredu slotas, neticu

Kā jau biju rēķinājies, siltumnīcā mani vairs atpakaļ negaida, jo atkārtoju to pašu gājienu, ko pagājušonedēļ, t.i. nebiju darbā ne pirmdienā, ne otrdienā, tiesa, šoreiz apzināti, nevis kārtējā "pārpratuma" rezultātā. Izdomāju, ka arī man būs tāds princips kā dievietei -- nestrādāt dzimšanas dienā (un kas tā par dzimšanas dienu, pēc kuras jāceļas 4.3044), lai gan līdz šim tāds nav bijis, bet esošajā situācijā rīkoties savādāk būtu pašnodevība un neadekvāts bendover no manas puses, pēc tam, kad kārtējo reizi esmu pārliecinājies, ka kantorim nemaz nevar ticēt. Ja par spīti atkārtotiem lūgumiem jau trešo!!! nedēļu neviens nespēj datu bāzē nomainīt manu lv kontu pret nl, tad vainīga jaunā grāmatvede, tad saputro ar "otru balodi," un vēl tas dubults neplīst (lol, plīst), kā rezultātā neesmu redzējis nevienu sevis šeit nopelnīto centu, kaut kas tur ļoti nav kārtībā. Nekādas pretimnākšanas un elastības uz vieglprātīgas nesakārtotības un iebaidīšanas fona. Komunikācija ar viņiem ir galvenais klupšanas akmens. Teikums rīt saņemsi €100 avansu jāinterpretē kā kaut kad rīt tev fiziski pārskaitīs €100, bet, pats saproti, mums ir cita banka, un ir piektdiena, tāpēc nauda kontā būs tikai pirmdien. Kad saki, ka vajag pie ārsta (ja jau piespiedu kārtā apdrošina par €20- nedēļā, gribas ievērtēt opcijas, lētas/valsts apmaksātas ripas un tā), atbild, ka tāpat vien pie ārsta nevienu nevedot. Labi, pateicu, ka man ir 2 hroniskas problēmas, galvenajai no kurām nepieciešams viņu pašu minētais "galvas ārsts", paskaidroju simptomus, bet skuju, gan uz to, gan visu pārējo atbild ar netaktiski uzskatāmi iepriekšsagatavotiem citātiem, like Jūs nebraucat šeit slimot/ārstēties/atpūsties/svinēt dzimšanas dienas utt. jūs atbraucāt strādāt :@@ Ejiet galīgi, es zinu kā darbojas vietējās aģentūras, merkantili, protams, bet diskrēti un bez sarežģījumiem. Svētdien 1/2 berberu vīna Red Dragon ietekmē, trve lanister-doomā klausulē kliedzudeklarēju, ka nevajag, ja, neviens nebrauc uz ārzemēm strādāt, brauc pelnīt. Bet es viņu mudīšanās dēļ vēl nopelnījis neesmu neko, tikai kaut kādus teorētiskus cipariņus courier fontā uz neparakstītas/neapzīmogotas A4 lapas. Ja man būtu paranoja, noteikti domātu, ka pastāv kāda ļaunprātīga sazvērestība, kuras autori ir ieinteresēti tajā, lai man nebūtu līdzekļu. Bet man nav (paranojas), tad jau labāk, piemēram, domāt, ka Kosmoss ar to, t.i. naudu nedienām vēlas pateikt, ka viss labais/profit mani gaida Latvijā, tāpat kā tie eiro swedbankā. Pat ja tā, es nešaubos, ka vienīgais profit, par kuru patiesi vērts cīnīties un priecāties, pagaidām ir viņa

Tagad kļūšu pavisam nelineārs, jo man ir iekrājusies čupiņa nepabeigtu ierakstu par pagājušās nedēļas “dramatiskajiem” notikumiem, bet satraukt tam nevajadzētu nevienu, jo tie ir tikai vārdi, pie tam sveši :) Sestdien ar Sabīni un Pelli bijām ciemos jeb “uz internetu” pie Flārdinhenas Jāņa, kas caur t.s. “uzmetēju” aģentūru (Stipt B.V) ir inženieris tai pašā bēdīgajā tomātu saiņošanas cehā (Greenpack), no kura mani izraidīja pēc pirmās nakts, bet dievietei vēl atlikušas trīs darba dienas (naktis). Jānis ir draudzīgs lāga vīrs pēc četrdesmit, dzīvo Dzeņa ielā un reizēm nedēļās nogalēs Sabīnei māca gleznot. Latgalisko sakņu dēļ viņš ir krievvalodīgs, bet ar mums komunicē tikai latviski vai angliski (Pelles klātbūtnē). Viņa rajonā dzīvo aptuveni 400 latviešu (kas tāpat uz kādiem, gan jau vismaz 40,000 poļiem ir sīkums, bet tomēr pirmā valoda, kuru dzirdu, izejot uz balkona sestdienas vakarā, jeb bļāviens Es atnākšu vēlāk!), kāpņu telpas ir izteikti postsovjetiskas, pat es notvēru orcisku impulsu triekt stūrī jau otro pēc rīta maiņas iztukšoto enerģijas dzēriena bundžu. Flārdinhenā ir daudz episki skaistu koku (tagad te ir kastaņu ziedēšanas laiks) un tā ir tikai 40 minūšu gājiena attālumā no Rietumshīdamas. Protams, mums tās pārvērtās ~2 stundās, jo atpakaļceļā noteikti vajadzēja izmest naksnīgu līkumu caur līdz šim neaizsniegto princeses Beatrises parku, kur nokļuvām pa ļaužu retāk bristām takām, par ko mūs pieradinātais holandiešu fauns aplaimoja ar veselu dzīvnieku parādi, mincīšus domesticus nemaz neminot - padsmit ļepatojošu zaķu pakaļām, diviem ežiem (no kuriem viens bija dikti aizņemts un komunicēt nevēlējās, bet otrs pavisam flegmatiski gulēja pļavas vidū un par mums nekustināja ne adatu), pūci (lidojumā), kā arī neatpazītu, iespaidīgu izmēru grauzēju, kas noteikti nebija žurka, bet pele arī ne. Tonakt aiz mākoņiem bija pirmais pilnais ziedu mēness, bet, kā jau atzīmēja Pelle, you're never gonna see it