Feisbukā redzēju video, kur blakus tika noliktas epizodes ar jāšanu uz tārpa no vecā un jaunā Dune. Es esmu dzirdējis daudz neglaimojošas lietas par veco Dune, un man jāsaka, ka šis video raisīja manī zināmu neizpratni. Skaidrs, ka kino tehnoloģijas ir iespaidīgi attīstījušās, un no Ozas pilsētas burvja šobrīd varētu uztaisīt iespaidīgu... blokbāsteri? Katrā ziņā ļoti iespaidīgu kino ar visām maģiskajām būtnēm un lidojošajiem pērtiķiem. Bet tas fragments no vecā Dune nelikās tik briesmīgs. We have seen weirder shit that that, un ar zināmu iecietību pret tā laika tehniskajām iespējām es nedomāju, ka tam vajadzētu traucēt baudījumam. Vai tur ir stāsts, to gan es nezinu, bet tieši šo pašu jautājumu es joprojām uzdodu par jaunās versijas otro daļu. Pirmā daļa bija diezgan liels... garš... uneventful... not much sense making... piece of cinema. It was not all bad, bet iespējams man palīdzēja, ka iepriekšējā dienā es iepazinos ar paša stāsta crash-course versijām.

That said, mani tagad drusku ieinteresēja filmas vecā versija. Es gan nezinu, vai man ir tik daudz laika vecām filmām, kad apkārt ir tik daudz jaunu filmu, un es viņas visas intensīvi neskatos.

Es ļoti sen neesmu skatījies krievu nedokumentālo kino, bet ir iznākusi jaunā Meistara un Margaritas ekranizācija, un - ou boj! - es apsveru viņu pameklēt. Mani interesē arī visa veida mitoloģija un mistika, bet ne tik ļoti, lai es sāktu skatīties krievu filmas. Visvairāk mani šeit interesē tas, kas biedē krievu pasaules geitkīperus šīs filma sakarā, vēl bez režisora izteikumiem par karu Ukrainā. Es pieņemu, ka tur nebūs nekādas on the nose kritikas, un kādam būtu jāizurbjas cauri visādām metaforām, un varbūt pat jāsabīstas par kaut ko pavisam nevainīgu vai nesaistītu. Redzēju arī vienu viedokli, kur filma tika nozākāta līdz tādam līmenim, itkā tās veidotāji būtu kāds vidusskolas amatieru teātra kolektīvs, kas ir ļoti interesants propagandas formāts - nerunāt par saturu, bet nepamatoti nozākāt formu. No otrs puses ir arī grūti uzticēties tām pozitīvajām recenzijām, kas apgalvo, ka filma ir kas daudz vairāk kā tikai liels budžets.

Es negribētu aizrauties ar kino apskatniecību, bet tā nu ir sanācis, ka es esmu bijis uz vairākām četru zvaigžņu filmām pēc kārtas, kas liek domāt, ka varbūt šī veiksmīgā sērija tūlīt pārtrūks, bet Perfect Day bija kaut kas negaidīti lielisks. Gāju es uz viņu kā uz "garlaicīgo" filmu, lai gūtu citādāku pieredzi.

Es iedomājos, cik ļoti manu patikšanu vai nepatikšanu ietekmē ģenderis. Ir kaut kādas filmas, kas ir interesantas kā ekskursija konservu rūpnīcā, vai arī atsevišķos gadījumus es vienkārši palaižu garām to, kas citiem kādā filmā patīk, bet tā pa īstam pieslēgties varonim man sanāk filmās, kuras kāds cits uzskata par viduvējām. Nedomāju gan, ka Perfect Day kāds uzskatītu par viduvēju, bet es notikti izbaudīju laiku kopā ar šīs filmas varoni, un varbūt pat kaut kādā dzīves versijā, varbūt ja man dzīves krustcelēs paveiktos mazliet mazāk, es varētu būt tāds pats kā šīs filmas varonis. Pieņemu, ka ne tikai es pats varu ieraudzīt šo līdzību.

Bet jā, not everyone's cup of tea, un sajūtu stīgām ir jābūt diezgan nospriegotām, lai varētu divas stundas skatīties uz labierīcību tīrīšanu. Filmas nosaukums sevi izskaidroja diezgan drīz. Ja es būtu zinājis par šīs filmas aspektu uzreiz, es vatbūt nebūtu tik ilgi mocījies, mēģinot uzminēt filmas anglisko nosaukumu, jo "jaukās dienas" noteikti ir pavisam kas cits.

Sķiet, ka Dream Scenario nav everyone's cup of tea, bet man šī filma šķiet diezgan ģeniāla. Viņa nekādā mērā nav salīdzināma ar Poor Things, tai pat laikā man gribās viņas salīdzināt, jo tās abas, manuprāt, ir vienā līgā, tikai dažādos veidos. Poor Thinks trūkums, manuprāt, ir tas, ka tur lietas tika barotas ar karotīti, kamēr Dream Scenario dod telpu interpretācijām. Poor Thinks ir fantastika mākslīgā pasaulē, kas apspēlē reālās dzīves sitācijas, tikmēr Dream Scenario ir ticams notikumu attīstības scenārijs, ja fantastiskais uzstādījums būtu realizējams reālā pasaulē. Visbeidzot, tas ir fantastiski, kā filma manipulē ar cilvēku jūtām, reizēm liekot aiz kauna novērsties no ekrāna. Abās filmās ir diezgan iespaidīgs un ekspresīvs acting.

Bet letterboxd in general, šķiet, man galīgi nepiekrīt, un uzskata, ka tā ir fine filma.

https://letterboxd.com/film/dream-scenario/

Īsi par Poor Things, kas manis izčekotajos topos bieži bija gada labākā filma. Tā kā "labākās filmas" titulu ne es izdomāju, pieturēšos arī pie šī gadskaitļa, lai gan mums plebejiem šī filma ir pieejama tikai tagad.

Filma noteikti bija labāka par Bārbiju. Just in case - es nemēģinu disot Bārbiju, vienkārši Bārbija ir diezgan centrāla visus topos, un ir aptuvenais orientieris tam, kurā virzienā ir topa augšgals. Again, tādiem plebejiem kā es. Katrā ziņā Poor Things šķautņu un dimensiju bija krietni vairāk kā ļoti daudzās citās filmās. Stāsts, however, varēja būt arī drusku interesantāks, jo lielākā daļa no domu eksperimentu etīdēm man šķita mazliet pašsaprotamas. Lai gan jāatzīst, Lantimos diezgan labi izdomāja, kā parādīt sociālo dekonstrukciju. Es līdzīgā veidā esmu to darījis intuitīvi, bet nekad neesmu iedonmājies, ka šīs domas var izspēlēt ar šādiem personāžiem. Un, protams, šī filma būs devusi diezgan daudz citātu, ko izmantot ikdienā, un tas par filmu liecina daudz ko labu. Bet stāsta ziņā manā personīgajā topā šī filma nepārspēj About Dry Grasses vai Past Lives.

Kas mani drusku aizkaitināja, un tam nav sakara ar pašu filmu, ir skandalozuma piedēvēšana. Es saprotu, ka filma ir "jāpārdod" mūsu advancētajiem skatītājiem, bet šis ir diezgan rude misinterpritation. Man pirms filmas bija saruna par to, kas viņā ir tik skandalozs, un sarunas beigās es piekritu, ka dažas ainas, ja tās uztver burtiski nevis kā domu eksperimentu, var likties kontraversālas. Jau skatoties filmu, izrādījās, ka visa filma ir teju pārvērtusies par šo "epizodi". Bet to, ka uzburtā pasaule ir diezgan mākslīga, varēja saprast jau tad, kad kadrā iesoļoja pirmais mājdzīvnieks, tāpēc man grūti iztēloties, kā šo visu varētu uztvert citādāk kā pasaku pasauli.

Wooooooow! https://letterboxd.com/film/past-lives/

Es tā arī neaizgāju uz Openhaimeru, jo bija gana daudz viedokļu, kas apstiprināja manas bažas, ka tā ir plakana filma. Bet, god damn, filma ar nosaukumu "Napoleons" varētu būt vienīgi par kūku. Es saprastu, ja būtu tādas filmas kā "Maskava liesmās", vai "Bēgot no Elbas", vai "Asiņainā jūra", vai jebkas cits niansētāks par vispārīgu "Napoleons". Ok, Fēnikss ir tēlojis arī galveno varoni tādā labi nosauktā filmā kā "Joker", bet es kaut kā neticu, ka šis būs kaut kāds svaigs skatījums uz origin story par vēsturisku personāžu, par kura eksistenci zina teju katrs pirmklasnieks. Bet dodiet ziņu, ja man nav taisnība.

Riga IFF nedēļa parāda to, cik mans darbs ir emocionāli tukšs. Vismaz man, kas nenodarbojas ar politiku, neiet uz ofisu, vai necep bulciņas cilvēkiem. Dienas sākas ar kafiju un kādu idiotisku sapulci, vai brokastīm, un krāmēšanos treniņam. Tad pa dienu ir jāaiziet kaut kur paēst, īpaši jau single parrent režīmā, lai suns varētu dabūt mazu pastaidziņu. Citos apstākļos es aktīvi krātu Wolt maisiņus. Tad kaut kur vēlākā pēcpusdienā ir otra kafija, un garantētais lūziens pirms kādiem sešiem. Un tad jau skaties, ir jādodas uz kādu filmu. Ko nozīmē - ir jādodas? Man patīk saturīgas filmas. Izklaidei man pietiek ar Džonu Oliveru un citu informatīvu YouTube saturu.

Ir gana daudz filmu, kuras ir diezgan grūti redzēt citādāk, un ārpus festivāla at best ir kino Bize, jo arī Splendids nemaz tik bieži piedāvā kaut ko alternatīvu Foruma repertuāram. Un man jāsaka, ka es labprātāk dodos uz "popkorna namu", ja man ir jāizvēlas starp Splendidu un Forumu. Ok, Splendida mazā zāle ir drusku cits stāsts.

Lai vai kā, ceturtdiena jau drusku sāk spiest pie zemes, un šodien es skatīšos kaut ko onlainā. Lai gan atkal, ja onlainā rādītu absolūti visas filmas, es pat varbūt netiktu līdz fiziskam kinoteātrim. Iet iedzert vīnu pēc filmas, protams, ir kārdinoša opcija, bet šobrīd visas kārtis ir sakritušas tā, ka teju reālākā kompānija būtu jaunā kultūras ministre, un nedomāju, ka viņai šobrīd ir laiks šim visam. Nu, labi, ja es iespringtu, gan jau vēl kādu izvilktu no mājas. Visdrīzāk es pats nemaz negribu iespringt.

Vakar pa ilgiem laikiem viss sakrita tā, ka varēja noskatīties vienu filmu, un izvēle krita par labu oskarotajai dokumentālajai filmai par Navaļniju. Pirmā daļa šķita ļoti viduvēja. Bet tad sekoja filmas noslēdzošā daļa, un jā - tas beidzot bija kino. Bet iedot oskaru tāpat bija politiski motivēts lēmums.

Runājot par pretenciozu kino. Ja tu nepaņem līdzi filmu, ko tu gribēji noskatīties, un Netfliksa tev, protams, nav, beidzot tu sāc izmantot Mubi.