| |
| Vakar biju uzslēdzis to raidījumu, kur sanāk visādi politiķi un eksperti, un diskutē "par lietām". Ar Nagli, štoļi? Nu, skatītāji tur uz vietas vēl tur tās zaļās un sarkanās kartiņas beigās cilā. Anyway, ilgi es neizturēju, un secinājums īss - Straujuma ir dumjš bābietis. Es jau gar acīm redzu, kā viņa ar Bērziņu "sarunāja lietas". Nu, var jau būt, ka komunikācija viņiem ir telepātiskā līmenī, un tādiem neaptēstiem zemes tārpiem kā es to nesaprast.
Pieļauju, ka spriedums man ir virspusīgs un kļūdains, then again, neba nu man kāds nāks un prasīs, ko es par premjeru gribētu redzēt, so, varu atļauties būt paviršs. | |
|
| Kamēr gaidu šodienas plenārsēdes stenogrammu, dažas pārdomas.
Politikā taču ir tā - kaut kādu uzņēmēju intereses (varam vispārināt līdz ekonomiskām), pret sabiedrības interesēm (attiecīgi, varam izravēt ekonomiskās)? Nu, un tad pēc loģikas liktos, ja tu esi darba ņēmējs, tevi interesē parasto cilvēku tiesības, savukārt uzņēmējiem visādas tur uzņēmējdarbības brīvības un lobiji. Katrā ziņā ir dzirdēta tēze, ka darba ņēmēji principā nevar būt nekas cits kā sociķi. Nu, un no tā visa izriet tās klašu cīņas, un kādi spēki kontrolēs kādas iestādes. Lūk, un man kļuva interesanti - a kā sociķi vadītu, piemēram, Latvijas Banku? Doma par ko tādu uzdzen vieglas trīsas. Drīkst man, protams, iebilst, bet politiķi, kas sevi dēvē par sociķiem, bieži vien nav tālredzīgāki par saviem potenciālajiem vēlētājiem. Un grozi kā gribi, lai neiegūtu mērkaķi ar granātu, neizbēgami ir vajadzīgi tie švītiņi smalkos uzvalkos ar glamūrīgām izglītībām.
Tā vien šķiet, ka līdz intelektuāliem sociāldemokrātiem, vai vismaz viņu spējai tikt kaut kur pie lemšanas (varbūt nav nemaz vēlēšanās), mums vēl ir krietni kur augt. Mums vēl vārds "sociķis" nav zaudējis negatīvisma piegaršu, un, varbūt, ne bez iemesla. | |
|
| Man jau likās, ka izdosies izvairīties no nopietnības tuvojošos vēlēšanu sakarā, taču aģitācijas aizlieguma periods parādīja, ka mums neiet sliktāk kā Ēģiptē. Jēkabsons IRā, Nacionālā apvienība nacistu formastērpos u.t.t. Protams, cilvēkiem ir dažādi uzskati, dažādas vērtības, bet kas darās to radību galvās, kas ar taisnības, vienlīdzības un godīguma vārdiem uz lūpām ne tikai aģitē, bet nekautrējas no vāji maskētiem meliem, tas man nav skaidrs. Tur ir tikai divi varianti - apgrūtinātas spriestspējas, vai arī fakts, ka godīgums, taisnība un viss tas skaitāmpantiņš nemaz nav tik neapstrīdamas vispārpieņemtas vērtības. Patiesībā, ir jau arī trešā versija, bet neesmu psihiatrs, tāpēc diagnozes nevienam nestādīšu. Patiesībā, uz trešo versiju es ceru visvairāk. Attiecīgo iestāžu pacientus, parasti, izolē no sabiedrības, taču neizstrebjamo sūdu savārīšana aiz stulbuma, vai, nedod dies, no neapstrīdamo un vispārpieņemto vērtību saraksta pazudīs vēl kāda vērtība, piemēram, cilvēka dzīvība, tas tiešām biedē. http://www.youtube.com/watch?v=SuLxMDgGS4I | |
|
| Vakar, skatoties to humoristisko raidījumu, kur freidismi nāca viens pēc otra (ko vien vērts ir "Ušakova mēra laiks"), pamanīju vecu niķi - kandidātiem atkal tiek pārbaudītas "ģeogrāfijas zināšanas". Ir jau svarīgi pārbaudīt, vai kandidāts nav pilnīgs deģenerāts, tomēr to caurmērā var pateikt pēc tiešās runas, un atsevišķu faktu zināšana, vai nezināšana, ne par ko neliecina. Zināt kilovatstundas cenu, it kā par ļaunu nenāktu, brauciena cenu sabiedriskajā transportā, velk jau uz absurdu, bet zināt ģimenes biļetes cenu zoo - man trūkst vārdu. Es konkrētos debašu vadītājus cienu par spēju uzstājīgi neiristu stilā uzdot nepatīkamus jautājumus, bet no ģimenes biļetes cenas jautājuma izsecināt, ka mums ir ļoti bēdīgi ar kandidātiem. Šādi mēs drīz tiksim līdz uzstādījumam, ka katrs virpotājs var būt labs fabrikas direktors.
Bet kopumā debates ir kaitīgi skatīties, jo sāk pārņemt izmisums. Šķiet, bēdīga situācija ir ne tikai starp deputātu kandidātiem, bet arī žurnālistikā. Ir vispār iespējams, nelienot politikā, vai polituzņēmējdarbībā, uzzināt ne tikai partiju programmas (pēc programmas var sabalsot arī Zaļos Zemniekus), bet arī izlasīt analītisku pārskatu, kādi menedžeri, uzņēmēji un citi darboņi stāv aiz vienas, vai otras partijas, un kuras partijas savā starpā draudzēsies faktiski, nevis ticot tam, ko viņi stāsta priekšvēlēšanu laikā? Te jau pēc divām nedēļām ir jānoformē viedoklis, a man darbu pāri galvai. | |
|
| Es nezinu, cik sen pastāv organizācija ar nosaukumu "Demokrātiskie Patrioti", iespējams Zanders jau ir ierēcis par šo veidojumu pirms kādām vēlēšanām, bet, pēc analoģijas ar "labu kino", teju jādibina partija "Diktatoriskie Kangari", vai vismaz uz pašvaldību vēlēšanām jāsasparojas, un jāizveido "Buržuju Cūkas". Dāvja Stalta vārds tanī vispār ir kā Rūdolfa (tas, kas ziemeļbriedis) sarkanais deguns. Ja tu balsosi par Ušakovu, es par tevi kaut ko padomāšu, bet, ja par Staltu, es tev to pateikšu arī acīs. Varu nomierināt, komentāros ķengāties nepiepūlēšos. | |
|
| Brīnos, ka es pats neaizdomājos līdz šādai domai. Štrunts par epitetiem, bet raudāt vienlaicīgi par to, ka mums būšot jāmaksā eiro stabilitātes fondā, tai pašā laikā arī par to, ka Eiropa mums par skaistām acīm nemaksā gana lielus tiešmaksājumus, tas ir spēcīgi. Šķiet ir atrasta īstā izredzētā tauta. | |
|
| Par Eiropas lauksaimniecības politikas taisnīgumu var ilgi šķēpus lauzt, un man prieks, ka man, piemēram, tas nav jādara divas diennaktis no vietas, bet tā "Zemnieku saeima" gan ir vieni rūdīti politiķi. "Jaunākais Eiropas Savienības (ES) piedāvājums saistībā ar tiešmaksājumiem lauksaimniekiem ir pilnībā nepieņemams, jo neparedz tiešmaksājumu palielinājumu jau no 2014.gada"Pilnīgi nepieņemams? Nez, ko no šāda kategoriska apgalvojuma būtu jāsecina? Ja netiek paaugstināti tiešmaksājumi, mēs stājamies ārā no ES? Vai arī zemnieki atteiksies no tiešmaksājumu saņemšana, ja tie neatbildīs attiecīgam viņu pašcieņas līmenim? Protams, lai lietas notiktu, vajag jau to birokrātu lapseņu pūzni pabakstīt, tikai kam šī poza? Eiropas birokrātiem? Nekur mēs neliksimies, un pateicīgi pieņemsim visu, ko Eiropa mums atmetīs, to zina zemnieki, to zina birokrāti. Kaut kāda "kad es nomiršu, tad gan jūs redzēsiet" pāķu drāma. | |
|
| Patiesībā, sūds ar visām valūtas konvertācijām. Sūds par kredītlikmēm un ārējā parāda apkalpošanas izmaksām. Sūds ar Ošleju un viņa devalvācijas plusiem, un krievu bankām un biznesmeņiem, kas izpērk īpašumus Jūrmalā, tādējādi laupa Ošlejam nakts mieru. Sūds arī ar Zaļo Zemnieku demagoģiju par kreditoru un Eiropas pātagu, neskatoties uz to, ka paši stāvējuši un krituši par Eiropu, bijuši koalīcijā kad bija jāaizņemas nauda un jāglābj Parex. Un sūds arī par latu, kas esot pēdējais neatkarības bastions. Tas viss ir diskusijas objekts. Un pa lielam man personīgi ir vienalga, mums būs lats vai eiro, jo savu ikdienu būšu iemācījies sakārtot šinī jautājumā. Pasauli lāpīt, domājams, nav vērts.
Bet ir gan viena lieta, kas mani kaitina nemaņā. Argumenti, ar kādiem tiek aizstāvēts referendums par Eiro jautājumu, jo "tauta" nav stulba, "tauta" zinās labāk. Tiek stādīti Zviedrijas, Dānijas, Lielbritānijas, piemēri. Ir mazliet mulsinoši līdzīnāties pēc auguma trim bijušajām lielvarām, bet ok, kādēļ gan Latvija nevarētu izvēst savu ekonomisko, un, kas zina, varbūt arī militāro ietekmi plašumā, un lats jebkurā Eiropas pilsētā būs konvertējama valūta. Bet tad seko baisākais pārmetums, ka Valdība ar propagandas palīdzību ietekmējot vēlētāju viedokli. Un mānās acīs ar šādu argumentu referenduma aizstāvji tikai parāda to, ka tas nav referenduma jautājums. Vai, piemēram, spējat iedomāties, ka Lindermana plosīšanās spētu mainīt valodas referenduma iznākumu? Pieci Stendzinieki nespētu ietekmēt lielākās daļas sabiedrības viedokli šinī jautājumā, jo tā ir viena no vērtībām, uz kuras balstās šī pati valsts. Neizslēdzu, ka ir arī tādi, kam arī lats ir šāda vērtība, bet pamatā valūta tomēr ir tikai pārvaldes instruments. Tas ir apmēram tāda pati izšķiršanās, vai auto pirkt ar automātisko vai manuālo kārbu. Ar vienu ir ērtāk, bet ar otru benzīna patēriņš var būt mazāks, protams, ja šoferis braukt māk. Prasīt pasažieriem izlemt jautājumu, kā stūrēsim valsts ekonomiku, ja viņiem interesē tikai kā nokļūt galapunktā, nav īpaši gudri. Un ja vēl saklausies stāstus, ka Dombrovskis ir skopulis, jo šim esot žēl papīra jaunas naudas sadrukāšanai priekš tautas, tad Eiro jautājuma izlemšana referendumā izraisa tādu pašu paniku, kā, piemēram, ziņa, ka manas algas izmaksa tiks izlozēta ikmēneša loterijā. | |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}