Vakar, skatoties to humoristisko raidījumu, kur freidismi nāca viens pēc otra (ko vien vērts ir "Ušakova mēra laiks"), pamanīju vecu niķi - kandidātiem atkal tiek pārbaudītas "ģeogrāfijas zināšanas". Ir jau svarīgi pārbaudīt, vai kandidāts nav pilnīgs deģenerāts, tomēr to caurmērā var pateikt pēc tiešās runas, un atsevišķu faktu zināšana, vai nezināšana, ne par ko neliecina. Zināt kilovatstundas cenu, it kā par ļaunu nenāktu, brauciena cenu sabiedriskajā transportā, velk jau uz absurdu, bet zināt ģimenes biļetes cenu zoo - man trūkst vārdu. Es konkrētos debašu vadītājus cienu par spēju uzstājīgi neiristu stilā uzdot nepatīkamus jautājumus, bet no ģimenes biļetes cenas jautājuma izsecināt, ka mums ir ļoti bēdīgi ar kandidātiem. Šādi mēs drīz tiksim līdz uzstādījumam, ka katrs virpotājs var būt labs fabrikas direktors.

Bet kopumā debates ir kaitīgi skatīties, jo sāk pārņemt izmisums. Šķiet, bēdīga situācija ir ne tikai starp deputātu kandidātiem, bet arī žurnālistikā. Ir vispār iespējams, nelienot politikā, vai polituzņēmējdarbībā, uzzināt ne tikai partiju programmas (pēc programmas var sabalsot arī Zaļos Zemniekus), bet arī izlasīt analītisku pārskatu, kādi menedžeri, uzņēmēji un citi darboņi stāv aiz vienas, vai otras partijas, un kuras partijas savā starpā draudzēsies faktiski, nevis ticot tam, ko viņi stāsta priekšvēlēšanu laikā? Te jau pēc divām nedēļām ir jānoformē viedoklis, a man darbu pāri galvai.