Tie, kuri uzskata, ka sašutuma pilnas diskusijas sociālajos tīklos ir kaut kā rādītājs, varētu apgādāties ar televīziju. Satori un IR lasošā smārtfōnistu kopiena nav sabiedrība. Īstā sabiedrība ir teļļukā.

No sākuma LNT ziņu cilvēki aprunājās ar Ministru prezidenti par pielaidi valsts noslēpumam, airBaltic un fotoradariem, nu tur "interesenti izrāda interesi" un "nolikums tiks uzlabots". Vienvārdsakot - ziņas, Holivuda, ziņas. Un tad nāca "holivuda" ar Scenar terapiju. Nu, par slimiem cilvēkiem nav labi smieties, un es šeit domāju fiziski slimos, bet kad zaķis sāk stāstīt par to, ka aparāta vibrācijām ir jāsakrīt ar organisma pozitīvajām vibrācijām, man uzreiz top skaidrs, ka viņai sen ir bijis vajadzīgs aparāts, kas vibrē. Tā nu viņas tur trīs sēž starp ziloņu statuetēm un zaļo tēju, runā par enerģijām, un vibrē viena otru. Es piezīmēšu, ka no rīta teļļuku arī bērni skatās. Visādiem tur rudzīšiem ne tas ka politikā, šai planētai sievietes var sāk likties nepiemērotas, un jāsūta kaut kur uz alfa centauru. Lūk ar ko tas audzējs jāsāk ārstēt. A jūs te "speciālistam" piesējāties. To scenar terapiju, starp citu, var dabūt VC3, un kaut kā man šķiet, ka tur nevar aiziet uz organisma pozitīvi vibrāciju analīzēm. Lai gan, kas viņu zina.

Vienvārdsakot, no rīta teļļuks nē, rādžiņš nē. Labi, ka atradu kasti ar veciem diskiem. Vismaz Rammstein varēja uzlikt. A laika ziņas būs jāskatās internātos.

http://youtu.be/NFfSs_UkwCY

Redz, vakar atkal tikām pie pavisam klasiskas televīzijas, ar visām reklāmām un citām blaktīm. Nu, ir jau viņa mums tagad interaktīva, un kāda tik ne, bet par to es vēl neko nevaru spriest. Un tur ir visādi brīnumaini kanāli, ieskaitot Krievijas propagandu, un viskautkas jauns, par ko es agrāk neko nezināju, un pa lielam arī tagad neesmu palicis informētāks.

Protams, mēs viennozīmīgi esam mūzikas kanālu mērķauditorija. Ar meinstrīmpopsu viss takā skaidrs, viss tur hujārijās un migājās. Bet ir tāds šedevrs kā VH1 Classic. Vot tas ir spēks! Tas ir kā skatīties sūdīgu jūtjūbi.

Un tad vēl Domburšovs. Es tagad nevaru saprast, viņš visu laiku ir bijis tik kaitinošs, vai ir kļuvis tik kaitinošs. Viņš izsakās nesakarīgi, pārtrauc runātājus arī sakarīgas atbildes vidū, kas pats ļaunākais, mēģina būt asprātīgs. Vot ko, ko, bet mēģināt būt asprātīgam viņam nevajadzētu būt. Nu, un tad, kad viņš sāka skraidīt apkārt ar kāpostiem un gurķiem, es vispār ahujel. Viņš nav saskatījies kaut kādus amerikāņu diskusiju šovus?

Tikko redzēju epizodi no doķenes par surikātiem. Ir tāds strazdam līdzīgs melns putniņš sarkanām acīm. Ar to es gribēju teikt, ka tā arī nesapratu, kas par putnu. Lido tur, teiksim, ērglis. Putniņš noķērcās, surikāti pa alām. Foršs tāds putniņš. Bet, redz, ir tāda badīga sezona, un putniņš ir iekārojis kaut ko, ko kāds no surikātiem ir izracis. Putniņš noķērcas, surikāti pa alām. Nu, izrādās putniņš mēdz būt arī pimpis. Nu, bet surikāti arī nav muļķi. Vienreiz mūs piepisi, otrreiz uz šo joku mēs neuzrausimies. Nu, bet putniņš arī nav bez talantiem. Šis dzīvojot blakus šiem lopiņiem arī ir samācījies imitēt surikātu trauksmes signālus. Nu, vienvārdsakot, tādas abpusēji izdevīgas, bet ne vienmēr godīgas attiecības.

Vēl pirms tam ar vienu aci redzēju kaut ko par latviešu skvoteriem sapņu zemē Lielbritānijā. Viņiem tur likumdošana diezgan lojāla pret tiem, kas dzīvo telpās, kurās neviens cits nemitinās. Nozieguma moments ir tikai tas brīdis, kad skvoteri mēģina ielauzties telpās. Šie vēl tur metropolēs lasa pa miskastēm produktus, ko mums Maksimā pārmarķētu ar jaunu derīguma termiņu. Vienvārdsakot, skatījos uz šiem izveicīgajiem, dzīvē iekārtoties mākošajiem cilvēkiem, un domāju - nu gudri tie putni un surikāti tomēr ir, gudri.

Jeļena strādā, gatavo un uzņem viesus, tāpēc aerogrils viņai palīdz ietaupīt laiku. Viņš gatavo pats, un bez taukiem. Jo visiem patīk labi paēst.

Tas kreatīvs, ko rāda visos tajos TV veikalos, ir kaut kas neticami apbrīnojams un biedējošs vienlaicīgi. Tā ir mārketinga virsotne, kurai klāt nestāv pat visas poda baktērijas, parastie pulveri un higiēnas priekšmeti ar spārniņiem. Labi, tās visas isusjas trjapkas, naži, ar kuriem griež flīzes un parketu, maģiskie skrūvgrieži, ar kuru palīdzību var saskrūvēt kosmoskuģi, un rīves, kas 15 sekunžu laikā tev pagatavo čilli kartupelīšus, ir vismaz kaut kāds fans. Bet visi tie smaidīgie sārtvaidži, kas katru vakaru apēd vistu, pus kīlō karbonādes, divas kukurūzas vālītes un strūdeli, un tas viss, protams, gatavots bez taukiem, ir kaut kādi spageti monstra sektanti, un viņiem katru dienu ir svētais vakarēdiens. Un, prikaļi, viņi dzīvo starp mums, raksta internetus un iet uz vēlēšanām. Vienīgais, kas viņos ir mazāk biedējošs, salīdzinot ar jaunizceptajiem krimnaš imperiālistiem, šiem vismaz nav vēlmes ņemt rokās AK-47. Tā vismaz gribētos domāt.

Jā, vakar, pēc seriāla noskatīšanās, uz brīdi ieslēdzu telefīzoru, un ieraudzīju pasauli mums apkārt. Jā, arī uz Rīgas svētkiem bijām aizstaigājuši. Gandrīz tik pat episki kā aerogrils.

Esmu kaut ko būtisku palaidis garām astronomijā? Kas ir iepazīšānās planēta?

Tikko pa TV cilvēki dejoja pie Sound Poets dziesmas. Katrs esot izdomājis savu horeogrāfiju. Par moderno deju, un, drošvien, par deju vispār, man labāk būtu neizteikties, ko es savā ziņā arī nedarīšu. Es vairāk par "savu horeogrāfiju". Izskatījās, ka vienam no dejotājiem ļoti patīk capoeira. Kontekstā, apgalvojums, ka deja tika radīta konkrētajai izteiksmīgajai dziesmai, manuprāt, ir tik pat patiess, kā pasaules gala pareģojums. Tik pat labi šīs pašas kustības varēja izveikt pie "zvaniņš skan", vai "number of the beast". No offence, protams, par patiku pret capoeira kā tādu. Es par tiem analizētājiem no malas, un pieskaršanos smalkajām matērijām.

Kad visi seriāli noskatīti, visas pozas izietas, visas narkotikas pamēģinātas, vajag ieslēgt TV, kur cilvēki meklē nopietnās attiecības tiešajā ēterā. Kas tur kuram sagājis Venērā, tas vēl būtu mazākais. Viens no attiecību speciālistiem ir bijis attiecībās ar Džili. Nopietni? Tas ir iz sērijas, esmu piededzinājis kartupeļus, tāpēc tagad varu būt par šefpavāru. Nu, un ja raidījumā tiek deklamēta dzeja, tā ir īpaša veiksme. Tas palīdz zaudēt visvairāk smadzeņu šūnu.

Nav jau gluži tā, ka es esmu galīgs āmurs jautājumā, kas ir mode vai dizains. Esmu piefiksējis pat kašķi par augstpapēdenēm ar sarkano zoli. Somehow. Cik daudz no visādiem slaveno modes mākslinieku fantāzijas lidojumiem kļūst par kultūrvēstures mantojumu? Viens visa modes mākslinieka karjerā jau ir visai ok rezultāts. Mums ir četras sezonas. Ok, pieņemam, ka darba ir krietni vairāk, un vairāk par divām skatēm mākslinieks nerada. Izsoļo tanī ganāmpulkā kādi 30 geji. 60 puikas un meitenes gadā. Karjera? Nu 20 gadi gan jau izvelk, ne? 1200 apģērba gabali, no kuriem... ok fantastiski talantīgs cilvēks - 10 idejas ir uz palikšanu. Anyhow - tas ir zem 1%. Tātad, mode strādā pēc tāda paša principa kā zivju nārsts. Tas, ar kādu ātrumu tie gaļas pakaramie dricelē pa mēli vien apstiprina to, ka pirmā atlase notiek pēc principa - kas no visa iekrita acīs. Principā, normāla štelle. Galu galā, kā tu vari zināt, ka tev negaršo nēģi, ja neesi pagaršojis. Bet, jautājums - kā vērtējami ir tie rebeļi, kas ar spiedzieniem, "āāāāā, tas taču ir (insert big name here)", velk to visu huiņu mugurā vien tādēļ, ka tas ir slavenā modes mākslinieka radīts?

Viena mums zināma izdevēja stāsta par grāmatu "Apzinātās badošanās ceļš". Un LNT tika iepazīts seriāls "Nesaki man bizu(?)". Es mīlu šo pasauli, jei bogu!

UPD. Andris Ērglis ir pārliecināts, ka mums ekonomijā viss iet uz augšu. Tāpēc Liepājā vajag koncertzāli.

"...hipstermūza Agnese Rakovska". Tā Sānta piesaka savu šī mēneša numuru.

Ja jau iesāku par reklāmām - nevar manam Samsung teļļukam apdeitot softu tā, lai tas lieku reizi nerādītu Samsung reklāmas, kas drīz tuvosies Depo un Kā-Rautām infantilismā? Mēs tā jau teļļuku pārāk neskatāmies, bet uzraušanās uz iznirstošo baneri pa pus ekrāni ar skaņiņu(!!!) Ja es domāju, ka HTC ir good start, tad tagad pirkt Samsungu nupat ir kā pirkt bembi, braukājot apkārt ar nolaistiem logiem, un spēlējot "čornij bumer".