Jeļena strādā, gatavo un uzņem viesus, tāpēc aerogrils viņai palīdz ietaupīt laiku. Viņš gatavo pats, un bez taukiem. Jo visiem patīk labi paēst.

Tas kreatīvs, ko rāda visos tajos TV veikalos, ir kaut kas neticami apbrīnojams un biedējošs vienlaicīgi. Tā ir mārketinga virsotne, kurai klāt nestāv pat visas poda baktērijas, parastie pulveri un higiēnas priekšmeti ar spārniņiem. Labi, tās visas isusjas trjapkas, naži, ar kuriem griež flīzes un parketu, maģiskie skrūvgrieži, ar kuru palīdzību var saskrūvēt kosmoskuģi, un rīves, kas 15 sekunžu laikā tev pagatavo čilli kartupelīšus, ir vismaz kaut kāds fans. Bet visi tie smaidīgie sārtvaidži, kas katru vakaru apēd vistu, pus kīlō karbonādes, divas kukurūzas vālītes un strūdeli, un tas viss, protams, gatavots bez taukiem, ir kaut kādi spageti monstra sektanti, un viņiem katru dienu ir svētais vakarēdiens. Un, prikaļi, viņi dzīvo starp mums, raksta internetus un iet uz vēlēšanām. Vienīgais, kas viņos ir mazāk biedējošs, salīdzinot ar jaunizceptajiem krimnaš imperiālistiem, šiem vismaz nav vēlmes ņemt rokās AK-47. Tā vismaz gribētos domāt.

Jā, vakar, pēc seriāla noskatīšanās, uz brīdi ieslēdzu telefīzoru, un ieraudzīju pasauli mums apkārt. Jā, arī uz Rīgas svētkiem bijām aizstaigājuši. Gandrīz tik pat episki kā aerogrils.