Redz, vakar atkal tikām pie pavisam klasiskas televīzijas, ar visām reklāmām un citām blaktīm. Nu, ir jau viņa mums tagad interaktīva, un kāda tik ne, bet par to es vēl neko nevaru spriest. Un tur ir visādi brīnumaini kanāli, ieskaitot Krievijas propagandu, un viskautkas jauns, par ko es agrāk neko nezināju, un pa lielam arī tagad neesmu palicis informētāks.

Protams, mēs viennozīmīgi esam mūzikas kanālu mērķauditorija. Ar meinstrīmpopsu viss takā skaidrs, viss tur hujārijās un migājās. Bet ir tāds šedevrs kā VH1 Classic. Vot tas ir spēks! Tas ir kā skatīties sūdīgu jūtjūbi.

Un tad vēl Domburšovs. Es tagad nevaru saprast, viņš visu laiku ir bijis tik kaitinošs, vai ir kļuvis tik kaitinošs. Viņš izsakās nesakarīgi, pārtrauc runātājus arī sakarīgas atbildes vidū, kas pats ļaunākais, mēģina būt asprātīgs. Vot ko, ko, bet mēģināt būt asprātīgam viņam nevajadzētu būt. Nu, un tad, kad viņš sāka skraidīt apkārt ar kāpostiem un gurķiem, es vispār ahujel. Viņš nav saskatījies kaut kādus amerikāņu diskusiju šovus?