| Es palasīju Vardes Aleponijas apcerējumu, un nolēmu, ka es uz turieni neeju, jo man nav depresija.
Bet ja nopietni, man laikam tur īsti nav ko satikt. Ne es īsti māku dzert, ne runāt, un uz letes dejot tur arī nav īsti pieņemts. Mans bārs ir ciba, te es visbiežāk iegriežos. Visā pārējā laikā es pa ceļam graužu bulciņu, un reizēm arī bez bulciņas, un vakarā labāk piesēžu, un paklausos mūziku. |