No taukiem besās

Tad tāpēc tie degošie policiski Parīzē, jo tauki?

Tie protestētāji iedomājas ka dzīve viņiem ir slikta un tad taisa huiņu.

Aha, ko viņi zina par sliktu dzīvi [pievirzās tuvāk sērdieņa avotam un ar sāpēm uzlūko pēdējo pelavmaizes kancīti].

Lai gan vispār trūkums ir relatīvs; svarīgi ir tas, kā dzīvo apkārtējie, nevis tas, kā dzīvo bērni Āfrikā. Lai gan vidusmēra Vācijas sērdieņa dzīves līmenis droši vien ir augstāks par vidusmēra Čeļabinskas sērdieņa dzīvi, arī viņš piedzīvo daudzas no tām bēdām, kas nomāc ļaudis Čeļabinskā. Arī viņam sirds notrīs bēdās, kad viņš savu dzīvi salīdzina ar gudrajiem, skaistajiem un veiksmīgajiem, arī viņam doma par nākotni bez darba un ienākumiem uzdzen izmisumu, un arī viņam uznāk vēlme visu ņemt un sadalīt.

Protams trūkums ir salīdzinošs. Bet šitā uzvesties var ja tava dzīvība ir apdraudēta, nevis tāpēc ka nevari atļauties bmw. Tie franču nemiernieki jau sen sevi ir diskreditējuši manās acīs un man ir nulle empātijas pret viņiem. Ir citas metodes kā ietekmēt procesus, un ja ne tavā dzīves laikā, tad kāda cita, nākotnē. Un tas ir labi zināms fakts, ka fr antifa maydaynieki ir vidusslāņa bezģeļņiki kuriem toč nav pelavu maizīte jāēd un jāpiedzer purva ŗāva, brīžos kad tos nesit ar steku ļaunais esošās iekārtas ments.

Ja dzīvība ir apdraudēta, tad parasti neiet demonstrācijās. Negribas lieki pievērst apdraudētāju uzmanību, un dzīvības saglabāšana šķiet svarīgāka par viedokļa paušanu.

Demonstrācijas, protesti un revolūcijas sākas nevis tad, kad dzīvība karājas mata galā, bet tad, kad vispār kaut kā var dzīvot, bet gribas kaut ko vairāk.

Un frančiem protestētāja gars ir gana dziļi iesēdies. Tur pat nav jābūt bezģeļņikam: dzīvojoties Francijā, šad tad sanāca dzert pastis kopā ar visādiem ģeļņikiem, kas darīja sabiedrībai derīgas lietas -- mājas būvēja, elektrības vadus vilka, taisīja ēst -- un tai pat laikā ļoti cītīgi aizstāvēja kaut kādus noteiktus uzskatus. Vispār dzertiņš neskaitījās izdevies, ja kāds francūzis dzērumā nesāka aicināt uz revolūciju.

Kā reiz par francīžiem es mazāk brīnījos. Aber vācieši!

Kā reiz Vācija mani tomēr pārsteidza tādā ziņā, ka, piemēram, ir jocīgi, ka Rīgā taču neviens demontrācijās neiet, tik saņem savu bezmaksas Ušakova zupu, un izbrauc ar riteni. Vai varbūt es esmu palaidis kaut ko garām, jo vietējām ziņām pārāk nesekoju?