Ja dzīvība ir apdraudēta, tad parasti neiet demonstrācijās. Negribas lieki pievērst apdraudētāju uzmanību, un dzīvības saglabāšana šķiet svarīgāka par viedokļa paušanu.

Demonstrācijas, protesti un revolūcijas sākas nevis tad, kad dzīvība karājas mata galā, bet tad, kad vispār kaut kā var dzīvot, bet gribas kaut ko vairāk.

Un frančiem protestētāja gars ir gana dziļi iesēdies. Tur pat nav jābūt bezģeļņikam: dzīvojoties Francijā, šad tad sanāca dzert pastis kopā ar visādiem ģeļņikiem, kas darīja sabiedrībai derīgas lietas -- mājas būvēja, elektrības vadus vilka, taisīja ēst -- un tai pat laikā ļoti cītīgi aizstāvēja kaut kādus noteiktus uzskatus. Vispār dzertiņš neskaitījās izdevies, ja kāds francūzis dzērumā nesāka aicināt uz revolūciju.

Kā reiz par francīžiem es mazāk brīnījos. Aber vācieši!