You wanna have a life but not too real
Par atalgojumu un taisnīgumu 
24.-Nov-2013 12:27 am
Gan globālu, gan privātu iemeslu dēļ, ir tādas mieles par to, kāda ir cilvēku labklājība samērojot ar atbildību, ka teju sajutos pārmaksāts. Katrā ziņā ir jābūt nenormālai apstākļu sakritībai, lai no mana darba būtu atkarīga kāda dzīvība. Ko nevarētu teikt, piemēram, par ārstu, vai pat betonētāju. Pie tam nav izslēgts, ka šai jocīgajai netaisnības sajūtai nav pat pamata. Varbūt apziņa, ka tu spēj palīdzēt cilvēkiem jau ir atalgojums, kas šiem konkrētiem cilvēkiem ir nepieciešams? Es skaidri zinu, ka es nesāktu pacientus apkopt pat par ciparu reiz trīs. Kas vēl ļaunāk, vēl nav skaidrs, kā rokās es labprātāk nonāktu krīzes situācijā - labi apmaksāta speciālista, vai slikti apmaksāta ideālista rokās?

Bet, labi, iziesim tomēr no tēzes, ka šiem sabiedrībai tik ļoti svarīgajiem cilvēkiem, ārstiem, policistiem, ugunsdzēsējiem u.c. (nez kādēļ sagribējās policistus svītrot) tomēr vajadzētu būt labāk materiāli nodrošinātiem. Un, ja tas tā ir, tirgus regulējums tam ir gauži nepiemērots. Tas pat nav jāpierāda, ir vien jāpaskatās uz darba tirgu. Skolotāji pret reklāmistiem, žurnālisti pret piāristiem, ārsti pret alkohola ražotājiem, glābēji pret finansistiem. Darba tirgus balstās uz vienu vienkāršu patiesību, ka visi resursi ir galīgi, un jebkurš retāks un pieprasītāks resurss ir dārgāks. Tā visa rezultātā mēs iekārojam kaut ko vienu, bet nepieciešams mums ir kaut kas cits.

Atkal jau, atgriežoties pie matemātiski absolūtas patiesības, ka resursi ir galīgi, kā pārdalīt resursus tā, ka mūsu vajadzības neciestu no mūsu vēlmēm. Un, diemžēl, es redzu tikai divas utopiskas idejas. Pirmā iniciatīva no augšas, jebšu likums, vai regula, vai kāda cita autoritatīva vara, kas pateiks - būs šitā, un nekā savādāk, tāpēc jums, pilsoņi, šī krājkasīte jāpiepilda, lai tur vai kas. Un, kā mēs zinām, katram pēc vajadzības, no katra pēc spējām, un tad ir kašķis, no kura tad par cik? Otra versija ir iniciatīva no apakšas, jebšu apdrošināšana. Arī tā, savā ziņā, ir utopiska, šobrīd brīvprātības princips nestrādā, kas pierādās empīriski, un otrs apdrošināšanas veids, kas saucās nodokļi, arī ir klibs uz vienu kāju, jo tos arī ciena kā negaidīti atbraukušu sievasmāti.

Morāle? Morāles, laikam, nebūs. Kurā pirkstā kod, visur sāp, jo cilvēka daba ir jebkuru sistēmu appist.
Comments 
24.-Nov-2013 10:42 am
Visi šie pakalpojumi ir valsts/pašvaldību kompetencē, kas nozīmē, ka tie tiek finansiēti no nodokļu ienākumiem un attiecīgi atalgojumu šajās nozarēs regulē valsts politika (neskaitot ārstus un pedagogus, kas strādā privātās iestādēs, bet tie tomēr ir mazumā) - kas atkal nozīmē, ka runa ir tikai un vienīgi par valsts nevēlēšanos šīm konkrētajām grupām maksāt lielākas algas.

Es neticu, ka valsts var atļauties maksāt, piemēram, ārstiem vairāk, bet vinelaiku spēj ieguldīt lielus naudas līdzekļus, piemēram, autoceļa Tīnūži-Koknese celtniecībā, Mākslas muzeja renovācijā un citos tamlīdzīgos objektos. Es neticu, ka ekonomika apstātos un viss būtu slikti, ja valsts paceltu, piemēram, uzņēmumu ienākumu nodokli, dividenžu nodokli, IIN un/vai vēl kādu citu nodokli par 2% - protams, LDDK vārnu lobijs kliegtu balsī, bet dziļākajā būtībā tas ir mierīgi izdarāms. Tāpat, kā progresīvais nodoklis.

Variantu ir, ir tikai nevēlme. Jeb, citiem vārdiem sakot, vēlme izdabāt biznesa partneriem un politikai pietuvinātiem sektoriem ir lielāka, nekā vēlme būvēt ilgtspējīgu valsts aparātu.
24.-Nov-2013 10:45 am
"Es neticu, ka valsts var atļauties maksāt, piemēram," vietā protams jābūt "Es neticu, ka valsts nevar atļauties maksāt, piemēram,".
24.-Nov-2013 12:54 pm
Es tiešām neticu, ka tu to rakstīji.

Jā, šo cilvēku atalgojums ir atkarīgs no nodokļu apjoma. Bet stāsts ir nevis par to, ka valsts nevēlas maksāt vairāk, bet gan par to, ka nav, no kā maksāt, jo liela daļa cilvēku strādā pelēkajā zonā, nodarbojas ar nodokļu optimizāciju, etc., etc. Un pie tā, ka ārstiem, glābējiem, skolotājiem u.c. ir zemas algas, ir vainīgi tikai un vienīgi nodokļu nemaksātāji.

Par lielajiem objektiem - autoceļi tiek būvēti par ES fondu naudu (valsts piedalās ar līdzfinansējumu līdz 20%), LNMM tāpat tiek renovēts par ES fondu naudu, lielākā daļa visu valsts/ pašvaldības būvobjektu celšana notiek par ES līdzekļiem. Jā, ES naudu skolotāju algām nedod, par ko, protams žēl.
24.-Nov-2013 01:05 pm
Labi - piemēri varbūt nav tie labākie, bet tas nemaina manu viedokli, ka ārstu/skolotāju/policistu/glābēju algas nav valsts prioritāte un tāpēc nekas šajā jomā nenotiek un arī nenotiks. Valstij ir pieejams gana liels līdzekļu kopums (nodokļu politika, represīvie līdzekļi, strukturālas pārmaiņas), lai atbrīvotu naudu tieši algām - bet valstij ir citas, svarīgākas, intereses un finansistu/būvnieku/uzņēmēju lobijs ir gana spēcīgs un gana cieši saistīts ar politiķu personīgajām interesēm, lai runas par jebkādām reformām, kas varētu ļaut šīs algas pacelt, ātri vien tiktu apslāpētas un noraktas.
24.-Nov-2013 01:06 pm
Silti iesaku, pirms mētājies ar šādiem apgalvojumiem, kaut virspusēji iepazīsties, kā tiek veidots valsts budžets, ok?
24.-Nov-2013 01:08 pm
Esmu iepazinies virspusēji un kādreiz arī padziļināti, un palieku pie pārliecības, ka runa ir drīzāk par gribas trūkumu, jo pārdalīt naudu šādā veidā būtu nepopulārs lēmums starp politikas finansētājiem (lielajiem uzņēmumiem kā viens piemērs).
24.-Nov-2013 10:09 pm
Man varbūt it nodzrtas smadzenes, bet nebija tā, ka lauvas daļa no nodokļiem nenāca no PVN?

Bet citādi, par to jau stāsts. Valsts nevar, negrib, vai kā citādi, tad tiek meklēti buržuji, kas papildinās kasi. A kā ar apziņu, ka mēs visi maksājam par maz, jo komforts ir šeit pat, bet negadījums ir kaut kur tur tālu?
24.-Nov-2013 01:07 pm
Piemēram, ja nemaldos, dividenžu nodoklis ir 10% - kāpēc dividendes neaplikt ar parasto IIN?
24.-Nov-2013 11:52 am
"šobrīd brīvprātības princips nestrādā, kas pierādās empīriski" - nepiekritīšu. Pati apdrošināšanas (visu iespējamo veidu, ieskaitot vecuma pensiju fondu veidošanu) ideja radās sabiedrībā uz brīvprātibas pamata. Un tieši tāpēc, ka darbojās pārāk labi, tika valsts varas uzurpēta (pārāk daudz naudas tur apgrozījās, kam vajadzēja uzlikt ķepu. Tb sistēmas efektivitāte tika pierādīta tieši empīriski. Tāpēc XIX gs. otrajā pusē visā Eiropā valsts vara pārņēma šis funkcijas, ar kurām nu galā vairs netiek, tb izdevumi sāk pārsniegt ienākumus un nu tad tas vairs nav izdevīgi.
24.-Nov-2013 12:01 pm - offt.
pag,pag, vēl 20.gs. sākumā (līdz 1903.g. Krievijā, kad pieņēma virkni likumu saistībā ar strādnieku labklājību un darba drošību) kompensējošos un visādus citus maksājumus attiecīgajos fondos veica fabrikants vai rūpnieks (strādnieks: ardbiedrības tamlīdzīgos kontos), tajā skaitā uzturēja ambulances etc. Pēcāk jau, lai sinhronizētu summas (viens fabrikants maksā tik, otrs tik), fabrikants nevis pats maksāja "ofšoru fondos", bet nodokļu veidā deva valstij, kas pēcāk līdztiesīgi sadalīja strādājošajiem.
Mūsdienās arī pavisam brīvi nevajadzētu taisīt lingvistisko pārlēcienu no "uzņēmēja samaksātie nodokļi" uz "mūsu (strādnieks) nodokļi"
24.-Nov-2013 12:20 pm - Re: offt.
Par rūpnīcu vidi nezinu, neesmu skatījies (galu galā tajā laikā tas bija visnotaļ jauns fenomens, kas tikai veidojās). Attiecīgi, neorientējos, vai strādnieks pats gāja kur veikt iemaksas sevis apdrošināšanā, vai to veica centralizēti no rūpnīcas kases, atvelkot šo maksājumu no strādnieka algas.

Savukārt laukos (kas agrārā sabiedrībā bija vairums),XVIII-XIX gs. viss balstījās uz savstarpējās apdrošināšanas kasu - sākot ar rekrūšu lādēm un beidzot ar vecuma un uguns kasēm, - darbību, un valsts varai tur nebija nekādas lomas. Paši veica iemaksas kopējā lādē, lai nelaimes vai darba spēju zuduma gadījumā no šīs lādes saņemtu kompensāciju. Kas interesanti, blēdību bijis visai maz, pašpalīdzības biedrību tīkls strādājis visnotaļ efektīvi.
24.-Nov-2013 12:39 pm - Re: offt.
izklausās ekvivalents arodbiedrību kasēm.
24.-Nov-2013 12:44 pm - Re: offt.
No i-netā pieejamā šeit daudz vietas veltīts savstarpējai adrošināšanai Latvijas laukos (cik autors nopietns, neņemos teikt): http://www.tautasforums.lv/wp-content/uploads/2009/04/2-dala.pdf
24.-Nov-2013 10:02 pm
Gan tas, ka ideja sačakarēta, gan tas, ko Helvētika minēja - šobrīd galvā ir ieņemts "es maksāju", vai "valstij ir jāparūpējas". Tādēļ jebkāda pašiniciatīva masās tiek uztverta kā mēģinājums novilkt trešo ādu.
This page was loaded Okt 2. 2024, 9:38 am GMT.