Visi šie pakalpojumi ir valsts/pašvaldību kompetencē, kas nozīmē, ka tie tiek finansiēti no nodokļu ienākumiem un attiecīgi atalgojumu šajās nozarēs regulē valsts politika (neskaitot ārstus un pedagogus, kas strādā privātās iestādēs, bet tie tomēr ir mazumā) - kas atkal nozīmē, ka runa ir tikai un vienīgi par valsts nevēlēšanos šīm konkrētajām grupām maksāt lielākas algas.

Es neticu, ka valsts var atļauties maksāt, piemēram, ārstiem vairāk, bet vinelaiku spēj ieguldīt lielus naudas līdzekļus, piemēram, autoceļa Tīnūži-Koknese celtniecībā, Mākslas muzeja renovācijā un citos tamlīdzīgos objektos. Es neticu, ka ekonomika apstātos un viss būtu slikti, ja valsts paceltu, piemēram, uzņēmumu ienākumu nodokli, dividenžu nodokli, IIN un/vai vēl kādu citu nodokli par 2% - protams, LDDK vārnu lobijs kliegtu balsī, bet dziļākajā būtībā tas ir mierīgi izdarāms. Tāpat, kā progresīvais nodoklis.

Variantu ir, ir tikai nevēlme. Jeb, citiem vārdiem sakot, vēlme izdabāt biznesa partneriem un politikai pietuvinātiem sektoriem ir lielāka, nekā vēlme būvēt ilgtspējīgu valsts aparātu.