Par rūpnīcu vidi nezinu, neesmu skatījies (galu galā tajā laikā tas bija visnotaļ jauns fenomens, kas tikai veidojās). Attiecīgi, neorientējos, vai strādnieks pats gāja kur veikt iemaksas sevis apdrošināšanā, vai to veica centralizēti no rūpnīcas kases, atvelkot šo maksājumu no strādnieka algas.

Savukārt laukos (kas agrārā sabiedrībā bija vairums),XVIII-XIX gs. viss balstījās uz savstarpējās apdrošināšanas kasu - sākot ar rekrūšu lādēm un beidzot ar vecuma un uguns kasēm, - darbību, un valsts varai tur nebija nekādas lomas. Paši veica iemaksas kopējā lādē, lai nelaimes vai darba spēju zuduma gadījumā no šīs lādes saņemtu kompensāciju. Kas interesanti, blēdību bijis visai maz, pašpalīdzības biedrību tīkls strādājis visnotaļ efektīvi.