Vo, iemesls sacepumam -
http://www.divritenis.lv/?ct=citurlatvija&fu=read&id=2069Kam bailes, vai slinkums vērt linku vaļā, divos vārdos - Eiropas velorasti ierosina ierobežot braukšanas ātrumu apdzīvotās vietās līdz 30 km/h.
Lūk, iedomājamies Krasteni, pa kuru trijās joslās visi brauc uz 30 km/h. Es saprotu, piemēram, spāņi, kam sniegs ir nacionāla mēroga traģēdija, varētu uzskatīt, ka katrs visu cauru gadu visur var tikt ar velosipēdu, vai skūteri. A letiņi ta kur lien? Pie mums kaut kas tāds varētu ienākt prātā tikai atsevišķiem ekstrēmistiem, kas ziemā liek radzes uz saviem montenbaikiem, un ierēdņi, kas pēdējos trīsdesmit gadus mēro vienu un to pašu maršrutu ar trolejbusu. Nu, un vēl pa jaunības maksimālismam var kaut ko sadomāties. Es ar jaunībā bļaustījos, ka izaugšu liels, un visur braukšu ar moci, un autovadītāja tiesību man nebūs.
Mums ir tāda zīme "dzīvojamā zona" (vai kaut kā tā), kura ierobežo ātrumu, dod priekšroku gājējiem, velosipēdistiem un gan jau vēl kaut ko, ko es esmu piemirsis. Tā tad arī tiek likta vietās, kur nav ietvju, uz ielas tusē bērni un tamlīdzīgi. Ar to pietiek.
Un, runājot par to inciatīvu, man šķiet, ka tur ir tā, ka to ir izbīdījuši kaut kādi vidus vai dienvideiropas šībernieki (tādu tur netrūkst gan jau) un mūsējie vienkārši to ir paķēruši kā kaut kādu baigo Ēropas vēsmu, pēc kuras tad mēs varētu sākt baigi labi dzīvot.