"I. Parādnieks norāda - Vācijā darbojas līdzīga norma, proti, pirms aborta veikšanas sievietei obligāti jāiziet konsultācija pie speciālista valsts atzītā centrā."

Tā ir viena lieta, kam es principā piekrītu - aborts tomēr ir smags lēmums, un pakonsultēties nevar kaitēt. Toties, kad izlasu:

"I. Parādnieks uzskata: «Ārsti ginekologi pret abortu mēdz izturēties kā pret procedūru, samērā vienaldzīgi.» I. Bremze uzsver: sievietei krīzes situācijā jābūt informācijai, ko nozīmē aborts un kādas var būt sekas."

Ir skaidrs, ka vārdu "konsultācija" varētu aizstāt ar "iebiedēšanas sesiju". Protams nezinu, bet pieļauju, ka Vācijā tās konsultācijas notiek aptuveni tā, ka ārsts paskaidro par fizioloģiskiem un psiholoģiskiem riskiem, uzklausa jautājumus, un jau no sākta gala pasaka, ka lai kādu lēmumu sieviete pieņems, ārsts to atbalstīs. Protams, ka pie mums ar tādiem fanātiķiem kā Parādnieks nekas tāds nenotiks - būs aptuveni runas iz sērijas "abortu gribi, ja, ā, nu, tad visticamāk degsi elles liesmās, slepkava, un vispār vairs nekad nevarēsi bērnu ieņemt, arī ja gribēsi".

Pēc nākamā apakšvirsraksta "Labāk atturēties no seksa" nepietika spēka, lai tālāk lasītu šos slimā suņa murgus.

Es īsti neredzu nepieciešamību kaut ko labot likumdošanā attiecībā uz nedzimušā bērna statusu, lai organizētu visādas atbalsta programmas.

Es arī nē, bet bezmaksas konsultācijas par abortiem ar kompetentiem cilvēkiem noteikti ir atbalstāms pasākums, ko, man šķiet, var panākt bez baigiem likuma grozījumiem attiecībā uz nedzimušā bērna statusu.

Cita lieta ir, ka ārsti jau tā ir noslogoti un ka medicīniskās aprūpes budžetu, iespējams, lietderīgāk tērēt, lai uzlabotu jau esošo veselības aprūpi.

Ir takš organizācija Ģimene, kas sit pie krūts par to, cik viņiem cēli mērķi. Nu tad, lai protas.

Man paziņa taisīja abortu Vācijā. Cik nopratu no viņas, tā konsultācija bija tāda, ļoti ķeksīša pēc un ilgums mazliet zem minūtes - vai Tu apzinies, ko nozīmē aborts? Jā, apzinos. Nu tad ok, še Tev papīrs, vari iet pie ārsta.