ko līdzīgu var teikt arī par pēdu kopšanu, jo biežāk apmeklē pedikīrus, jo vairāk un jocīgākos veidos pēdas atkal 'aizaug'. Baskājaina vazāšanās turpretī uzaudzē 'dabisko zolīti', kas ir visai vienmērīga un ne pārāk pamanāma, atšķirībā no pēc-pedikīra aizaugumiem :D

Zināms pamats tam ir, bet paskatoties uz visādiem dabas bērniem no Āfrikas vai Amazones džungļiem, nu tās pēdas ir tādas, kādas viņas ir. Nekādas grieķu skulptūras tur nesanāk.

Kad biju mazs, man bija plakanā pēda un vecāki uzklausīja kaut kāda ārsta padomu un visu vasaru neļāvā nēsāt kurpes (vasarā Jūrmalā dzīvojām), bet ziemā dzīvoklī izbēra vienā stūrī sīkus akmeņus un lika pa tiem staigāt.

Plakanā pēda pazuda gada vai divu laikā, bet līdz padsmit gadiem biju pieradis plikām kājām staigāt. Uz veikalu gāju bez apaviem, uz Jūrmalas centru, ja kaut ko vajadzēja, arī. Atceros, ka nebija problēma paskriet vai uz vienas kājas lēkāt pa dzelzceļa uzbēruma šķembām :). Un, ja tā padomā, pēdu tiešām liku kaut kā savādāk, nevis uz papēža, patiesībā tagad man arī nav problēmu plikām kājām iet pa tādu virsmu, kur citi saka, ka nevar pastaigāt. Nekāda biezā āda pat nav, jo divreiz gadā visu ādu novīlēju pie pēdu ārstes, vienai pēdai kārpas ārā griežot.

Tāpat, staigājot pa kalniem (trekingojot) izvēlos tikai minimālistiskas kurpes ar plānu zoli vai sandales, nevis hvz kādus kalnu zābakus, kādus nereti rekomendē. Arī nav ne vainas, turklāt daudz lētāk. :)

Nu, beisiklī, šodien dakters tā pat izteicās. Vienīgais tas, ka ar gadu vai diviem es cauri laikam netikšu.

Nujā. Bet problēmas jau būs vienmēr. Man moš ar pēdām viss ir ok, bet fakinās kārpas uz pēdām moka jau kuro gadu. Tikšu vaļā no kārpām, sāks sāpēt ceļi. un 60 gadu vecumā sāpēc viss.

Nu, nekas nav ideāls. Kā dakters šodien teica - ārstē kājas mērcējot tās aukstā ūdenī, bet tas gan negarantē, ka nenorausi angīnu.