Biju šito stāstu (skat. tālāk) jau dzirdējis agrāk, ka apavi vispār ir ļaunums u.t.t. Bet tādu sasaisti ar "ahilu" gan es redzu pirmo reizi. Vēl beidzamais dakteris man noprasīja cik man gadu, un tad piebilda, ka manā "vecumā" tas jau vēl ir normāli, jo problēmas ar pēdām rodas jauniešiem arvien agrāk. Bet galvenais, nav skaidrs, ko ar to visu iesākt. Pat neņemot vērā to, cik frīkaini tas izskatītos, pieļauju, ka sākt skraidīt basām kājām problēmu vairs nerisinās. Un iet pie visiem tiem šarlatānism, tērējot laiku un naudu, arī nav pārāk iedvesmojoši.
Created by:
X Ray Technician Schools
Plakanā pēda pazuda gada vai divu laikā, bet līdz padsmit gadiem biju pieradis plikām kājām staigāt. Uz veikalu gāju bez apaviem, uz Jūrmalas centru, ja kaut ko vajadzēja, arī. Atceros, ka nebija problēma paskriet vai uz vienas kājas lēkāt pa dzelzceļa uzbēruma šķembām :). Un, ja tā padomā, pēdu tiešām liku kaut kā savādāk, nevis uz papēža, patiesībā tagad man arī nav problēmu plikām kājām iet pa tādu virsmu, kur citi saka, ka nevar pastaigāt. Nekāda biezā āda pat nav, jo divreiz gadā visu ādu novīlēju pie pēdu ārstes, vienai pēdai kārpas ārā griežot.
Tāpat, staigājot pa kalniem (trekingojot) izvēlos tikai minimālistiskas kurpes ar plānu zoli vai sandales, nevis hvz kādus kalnu zābakus, kādus nereti rekomendē. Arī nav ne vainas, turklāt daudz lētāk. :)