Kas ir ar to alkoholu? Kāpēc? Tiešām nemaz nedrīkst? Ir taču normāli, ka ir emocionālie ups and downs, bet kas šī ir par huiņu? Pat ja fiziski viss ir kinda kārtībā, tad emocionāli tas ir pizģec un elle kaut kāda.
Man vēl ir jāpavēro šī parādības, but it gets me down very fast. Nu tā, ka vajag izpletni, lai nenokrist līdz zemei, un pēc tam nedēļu nevārtītos kaut kādā neproduktīvā depresijā. Varbūt ir kaut kādi safe daudzumi.
Kinda fair point, but still a bit judgy. Es saprotu, ka tīri objektīvi alkoholā kā substancē nekā laba nav, bet tomēr ir tas kultūras līmenis apkārt, ko galīig izmest man šķiet muļķīgi. Cita starpā nedomāju, ka visas manas problēmas izriet no alkohola. Cits stāsts, ka atsevišķos stāvokļos no alkohola ir īpaši jāuzmanās.
piedod, jutu, ka izklausās viegli agresīvi. es tikai pēc sevis spriežu. man viss ir labāk kopš nelietoju alkoholu. nedomāju, ka visas manas problēmas bija saistītas ar alkoholu. bet tas draņķis atņem ļoti daudz spēka. spēka, ko tagad varu lietot risinot problēmas. vai nodarboties ar profilaksi, lai problēmas nerastos.
vieglprātīgi izmetu alkohola kultūras līmeni mēslainē, nevienu brīdi nenožēloju.
Nē, nu in a bigger picture tajā lietā nav nekā laba, I agree. Ja pēc simts gadiem alkohols būs kaut kur tur pat, kā mūsdienās asins noliešana, es nebrīnītos.
Nu, es itkā neko jaunu neuzrakstīšu. Vēl bez minētā, varu vien piebilst, ka man garšo kraft ali, kainda arī vīns, bet no tiem man bail. Es zinu, kā izklausās "I like if for taste of it", bet nu es tiešām neko citu nedzeru.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}