Var jau būt, ka es esmu "comfortably numb", bet nav nedaudz pārspīlēts - islāms nāk? Es saprotu, ka ir globālie terorisma draudi, u.t.t., bet pie manām durvīm ir klauvējuši vien mormoņi un sargtornis, tāpēc karabīni vēl neesmu sācis pucēt.

Jā, un tas 11. gadsimta pozicionējums arī nu tā... nešarmē.

Ukrainas jauniešu basketbola izlase - http://kiki-ua.livejournal.com/50249.html

Bet, kā dēļ es saraucu uzaci, ir fakts, ka šitādiem zaļiem gurķiem ir izstrādājušies tādi fensī paraksti. Man joprojām paraksts ir tups kā piecas kapeikas, par zaļo jaunību nerunājot. Bet, nu jā, ja tu esi basketbolists, laikam tev jābūt spējīgam parakstīties uz kāda glancēta žurnāla tik pat veiksmīgi, kā bumbu driblēt ar abām rokām.

Citās šovinistiski stereotipu vairojošās ziņās - varētu būt tā, ka sievietes nespēj neķiķināt? Nu, ne katra individuāli, bet caurmērā? Ierubīju SWH (speciāli ob - mēģinu no rītiem noķert Zandera vāvuļošanu), a tur Fredis ar jaunu favorīti. Stocka ne ta izbrāķēta, ne ta atvaļinājumā (vienu nedēļu Terča sēdēja studijā, tādēļ arī versija par izbrāķēšanu), tādēļ tur ir jauna ēteriska būtne. Diskusija kā diskusija, bet visu laiku fonā skan "hi-hi, ha-ha", un tas točno nav Fredis. Protams, savulaik arī Fredis ar Ufo rēca kā paviāni, bet ne jau nepārtraukti un netēmā. Radio ēters un spalgā balss iespaidus pastiprināja, bet radās sajūta, ka arī ne tik kaitinošās formās šo parādību esmu novērojis.

Eh, kā man patīk šis raksts. No "A" līdz "Z". Ok, taisnības labad pieminēsim, ka tas ir fragments.

Vispirms, katrs kārtīgs ebrejs zina, ka dodoties kaut ko pārdod, jāvelk jaunais uzvalks, bet dodoties maksāt nodokļus, vai pakurnēt par grūto dzīvi, ir jāvelk vecais uzvalks. Aināram Liljē šī senā gudrība ir gājusi secen, un tādēļ viņš pie raksta par auto tirgus problēmām nolēmis sabildēties džipa salonā, nevis kāda nebūt Hjundai Getc salonā. Nu gluži: "vien kārtīg zivsaimniek vajag vien kaijēn!"

Otrs, kas ir ziņa, un kas ir viedoklis, un kāds virsraksts beigās tiek uzlikts rakstam. Kamēr Aināram nepadodas džipu tirdzniecība, vai vismaz viņam ir sajūta, ka viņam nepadodas džipu tirdzniecība, līzinga kompānijas apgalvo, ka tirgus lēnām aug. Ja es būtu žurnālists, es ietu tālāk, un apjautātos līzinga kompānijām, vai gadījumā jaunu auto tirgus nav atgriezies pirms krīzes apjomos? Bet, kas mums statistika, ja mums ir eksperts ar viedokli. Vēl ir pārsteidzoši, ka Latvijas tirgus laikam tomēr takā aug ar visu briesmīgo nodokļu politiku, kamēr Eiropā ar labo nodokļu politiku krīt. Itogo, ja ir izdarīti novērojumi, ka parādās arvien vairāk jaunu auto ar Igaunijas un Lietuvas numuriem, tad it kā vajadzētu secināt, ka pie viņiem ir vēl briesmīgāka nodokļu politika, un tirgus vēl augošāks.

Vienvārdsakot, lasiet biznesa laikrakstus. Kad ome prasīs, "Nu, bērniņ, kā ir, krīze beigusies?", varēs atbildēt, "Nē, ome, džip ņe lovitsa, ņe rasķot motor!"

Tikko uzzināju par kliedzošu netaisnību Amurikā, kur kāds ar pašiniciatīvu apveltīts pilsonis tika attaisnot neapzinātā slepkavībā. Cik nu ātrumā sagrābstīju - paštaisns un nervozs jauktas rases pilsonis, kurš nez kādēļ izdomājis savu apkārtni patrulēt ar šaujamo, kas pie viņiem gan nav aizliegts, iesaistījās strīdā, un pēc tam arī kautiņā, ar appīpējušos, bet neapbruņotu melnādainu jaunieti, kā rezultātā jaunietis dabūja lodi krūtīs. Nu, tāds jenķu Zikovs. Nu neko, jenķu varas iestādes saskatīja tanī visā pašaizsardzību. Sašutuši ir ne tikai melnādaino tiesību aizstāvji tur pie viņiem uz vietas, bet arī atsevišķi cibiņi.

A kas pie mums Jevropā darās? Francijā ir arestēts interneta mēmēs ikonizētais baznīcu dedzinātājs Vikirness. Vikirnesa sieva, francūzieta (cik saprotu), kas ir šaušanas kluba biedre, iegādājusies četras bises, domājams sporta. Nav mums te Amurika, un pašaizsardzībai var nopirkt vienīgi kādu pisķiku, ja tev papīri kārtībā. Un ko domājies, francūži iz izdomājuši, ka nu jau sirmais Vikerness, nu jau triju bērnu tēvs, kas jaunības delīrijā nodūris citu tik pat vājprātīgu jaunieti, par ko ir izcietis sodu, pie reizes ir atrāvies spriedumu par četriem baznīcu dedzināšanas gadījumiem (nu, nav jau tautasdziesmu grāmatas dedzināt uz Jāņiem, protams), ir nolēmis sarīkot teroraktu. Sazīmējuši viņi onkulī sava tautieša Breivika atbalstītāju. Nu, paldies, vispirms uzdeva jautājumus, nevis šāva.

Ko es ar to gribēju teikt? Mana mīļākā tēma, dogmas. Ja kāds nošauj melnādainu puisīti (mēs jau zinām, ka viņi tādi maziņi ar uzpūtušamies vēderiem, nevis metr astoņdesmit gari septiņpadsmitgadīgi kuļi), tad tur ir rasisms. Bet, ja tu jaunībā sašmucē biogrāfiju ar kaut kādu stulbību, tad tu vairs nekad nebūsi sabiedrības šūniņa, bet gan potenciāls terorists. Ja kaut kas no šmuces ir bijis arī par nacionālo, vai rasistisko tēmu, tad jau noteikti nevis potenciāls, bet nogaidošs. Protams, tas neliedz sajust līdzjūtību pret bojā gājušo puišeli un viņa ģimeni. Tā pat tas neliedz arī saprast arī Francijas varas iestādes. Gan jau Vargonkuls neloloja ilūzijas, ka neveiklas situācijas nākotnē nav paredzētas, un uztvers notikušo ar humoru, un varbūt pat kā savas personas promo akciju. Bet tie vispārinājumi un birkas. Cīņa pret stereotipieriem ar citiem stereotipiem nešķiet diez ko auglīga.

Ok, es te vienreiz spriedelēju, vai kāds atceras pēdējā laikā kādu ievērības cienīgu mūzikas klipu? Viens no tādiem diezgan droši varētu būt Bovija klips, kuru izņēma laukā no JūTjūbes. Ok, es pats viņu pilnībā tā arī nenoskatījos, bet ažiotāža, domājams, bija liela. Un nu jau Bovijam ir trešais klips laukā. Kas pēc agrākiem mērogiem ir dafiga priekš viena albuma. Tagad - "O!", noskaties, un aizmirsti. Vispār, ja nav kontraversijas, kāds viņus vispār tagad pamana?

13 sarežģītākie jautājumi no darba intervijām lika vilties. Es biju domājis tur būs par locekļa garumu, vectētiņa paslēpto zeltu un brīvmūrnieku vadītājiem.

Bet, jautājums, kas mani darba intervijās vienmēr ir mulsinājis, īpaši jau jaunībā: "Kā jūs stādaties priekšā savu karjeru pēc pieciem, desmit gadiem?" Un tas ir divtūkstošo sākumā. Nopietni? Tur labi, ja bija daži uzņēmumi, kas bija izveidoti apmēram pirms desmit gadiem, kādi karjeras plāni 20 un mazliet vecam jaunietim pēc desmit gadiem? Būt par Betmenu Gotemā, ibio!

Ir tāds cepieniņš par to, ka cūkas seksisti ir pilnus internetus pierakstījuši ar paziņojumiem, ka Vimbldonas sacensību uzvarētāja nav pelnījusi uzvaru, jo nepareizi izskatās. Krievu valodā ir sulīgāks teiciens. Tur gan viena daļa ad hominem, vai pat nekvalificējamu uzbraucienu ir saskaitīti par seksistiskiem, bet ne par to ir stāsts. Bija tur gan virtuves joki, gan citas klasiskas tēmas. Mani jau atkal dogmatisms interesē.

Lūk, seksismam, līdzīgi kā nacismam, ir tāda drūma un ļaunumu izstarojoša aura. Bet vai tiešām katrs seksisma gadījums ir kaut kas šausmīgs? Piemēram, ja es skatos tenisu, jo tur zaķi baltos svārciņos dzenā bumbiņu, tas ir nepārprotams seksisms. Vēlreiz nočekojam vikipēdiju - "...stereotipu veidošana par vīriešu vīrisķīgumu vai sieviešu sievišķīgumu". Lūk, "zaķi baltos svārciņos" - viennozīmīgi seksisms. Un tagad jautājum, kur šinī gadījumā ir sliktums? Lai nejauktu galvu, abstrahējamies no pirmajā rindkopā aprakstītā gadījuma.

Lūk, es arī notērēju mazliet laika nekustamā īpašumu tirgus paviršā izpētē. Protams, radās daži jautājumi. Vispirms, cik procentus no ienākumiem būtu normāli novirzīt mājoklim? Savas iekšējās sajūtas ir bijusi iespēja salīdzināt ar kaut kādām vispārīgām nostādnēm, un pārliecinājos, ka ar manām iekšējām sajūtām viss ir kārtībā. Bet tagad elementāri uz pirkstiem uzmetot cenas, likmes un cilvēka dzīves ilgumu, esmu nedaudz apjucis. Ņemot vērā vispārējas vaimanas par nabadzību, tiešām cilvēki par mājokli tērē pusi ģimenes budžeta? Man jau 30% liktos ahūns skaitlis, kas iestājoties kādam no riskiem dzīvi pārvērstu par eksistenci.

Nebūtu iedomājies, ka tādu lietu kā tālvadības pults var tik filozofiski apcerēt. Noskatījos... nu labi, fōnā palaidu nākotnes parka sižetu.

Vispirms par tēmu - diena, kad mājās ienāca tālvadības pults. Nudien tas bija "ah" un "uh" notikums, īpaši jau bērna dzīvē. Kā jūs domājat, kurš pārslēdza kanālus pirms pults ērā? Pareizi! Tā pati persona, kas ar vecāku zīmi gāja uz veikalu pakaļ vēl vienam merkūram. Un, kas smieklīgi, pirmais televizors ar pulti mums bija ne maz, ne daudz, padomju ražojuma. Nu, varbūt jau krievu, bet kas tad to vairs atceras. Nebija jau tā, ka pirms tam nebūtu pults redzēta, tādēļ šis sociālisma laikmeta tehniskais risinājums bija īpašs piedzīvojums. Darbināja to visu, protams, tā saucamā baterija "krona".

Nākamais - piecas pultis? Ir mazliet par daudz, nudien. Es saprotu laikus, kad bija televizors un "viģiks". Tad bija divas pultis. Resīveru laikmetā bija zaļā jaunība, tādēļ šo modi es izlaidu. Bet tagad, grozi kā gribi, viens televizors, viena pults. Huļi piecas? Arī man, tehnoloģiju entuziasts atradies. Un galīgi ne tādēļ, ka es filmas un seriālus uz datora skatītos. Monitora, starp citu, mājās arī nav ne klasiska, ne moderna, un HDMI vads vispār bija naudas izmešana. Vienvārdsakot, jūtos progresīvs un lepns ar sevi. Nu, varbūt līdz brīdim, kad kāda Latvijā populāra grupa paziņo - vī, mums ir iznācis jaunais dē-vē-dē.

Un visbeidzot, lūk, ar pulti slēgt gaismu, kafijas automātu vai veļas mašīnu, tas, šķiet, jau ir pārspīlējums. Es saprotu, ka vajag pulti, lai droņītu tos četrus virszemes televīzijas kanālus, bet cik daudz uzmanības prasa gaisma, vai veļas mašīna? Pieej, ieslēdz, aizmirsti. Ne jau nu drēbes tu ar pulti tajā veļenē sakrāmāsi. Es te drīzāk cerētu uz veļas mašīnu, kas kā tāds robots-putekļusūcējs apstaigās mājas stūrus, un savāks izmētātās drēbes.