Ir tāds cepieniņš par to, ka cūkas seksisti ir pilnus internetus pierakstījuši ar paziņojumiem, ka Vimbldonas sacensību uzvarētāja nav pelnījusi uzvaru, jo nepareizi izskatās. Krievu valodā ir sulīgāks teiciens. Tur gan viena daļa ad hominem, vai pat nekvalificējamu uzbraucienu ir saskaitīti par seksistiskiem, bet ne par to ir stāsts. Bija tur gan virtuves joki, gan citas klasiskas tēmas. Mani jau atkal dogmatisms interesē.

Lūk, seksismam, līdzīgi kā nacismam, ir tāda drūma un ļaunumu izstarojoša aura. Bet vai tiešām katrs seksisma gadījums ir kaut kas šausmīgs? Piemēram, ja es skatos tenisu, jo tur zaķi baltos svārciņos dzenā bumbiņu, tas ir nepārprotams seksisms. Vēlreiz nočekojam vikipēdiju - "...stereotipu veidošana par vīriešu vīrisķīgumu vai sieviešu sievišķīgumu". Lūk, "zaķi baltos svārciņos" - viennozīmīgi seksisms. Un tagad jautājum, kur šinī gadījumā ir sliktums? Lai nejauktu galvu, abstrahējamies no pirmajā rindkopā aprakstītā gadījuma.