Kamēr visi, kā jau pie ceturtdienas pienākas, slīka alkoholā, sārtvaidži vakar nafig nosala volejbolā. Nu, vismaz tie, kas devās smiltīs pa taisno no darba, un no ne darba drēbēm bija tikai likra.

Bet smieklīgākais bija šorīt. Eju “no rīta” lejā pēc riteņa, skatos, tur nospiedumi no basām pēdām. Nodomāju pie sevis - kurš muļķis basām kājām, nez, pa pagrabu ir vazājies. Iegāju velo novietnē, un atcerējos, kurš muļķis. Jā, vakar nosalis, izsalcis, likrā un basām kājām minos no šoferīša mājām, uz savējām. Tad nu arī pēdas arī ir manas. Bet ir vērts reizēm sev atkāgināt, ko ir vērts silts ēdiens, siltas mājas un silta duša.

Es zinu, ka neviens no jums to nenorealizēs, tāpēc varu tagad plātīties. Bet, es, beidzot, zinu, kāds skapis man būs. Es nezinu kā, bet es zinu ka. Drošvien, vēl bez estētiskiem aspektiem, man ir notrigerējuši rokturi un riteņi. Iedomājies, ej tu viss tāds dzīvē... kaut kur, un velc līdzi skapi uz riteņiem. Tāds "wherever i may roam".

https://www.behance.net/gallery/25213367/LOFTCASE-Bespoke-Wardobes-and-Drawers

Nu, ko, futbols lielajā laukumā, kas nozīmē īstu futbola laukuma platumu, bet tikai uz pusi īsāku, parādīja, cik ļoti mēs tomēr to futbolu spēlēt nemākam. Divas lietas - aizsardzība, un saspēle.

Aizsardzība, tas nozīmē diezgan lielus vārtus, kuros ir diezgan viegli iesist, plus diezgan lielas manevra iespējas uzbrūkošai komandai. Protams, ja kāds skatītos aizmugures, tik bēdīgi nebūtu, tomēr arī bez tā diezgan brīvi sitieni pa diezgan lieliem vārtiem, vēl arī slapjā laukumā - nu, golu bija daudz.

Uzbrukums nozīmē to, ka Lucavsalā īsti nav daudz iespēju iedot piespēli uz sānu, vai atpakaļ. Rezultātā visi pieraduši bliezt pa vārtiem. Labi, protams, ka laukums vismaz garumā nebija pilnais, jo bizot no vieniem vārtiem, līdz otriem, un secināt, ka pilnīgi bezjēdzīgi, tas ir tā… kā skriet maratonu, jebšu pa tukšo. Šeit, tomēr, vietas uz laukuma ir tik daudz, ka var iedot piespēli pat uz centru, nav vajadzības mainīt uzreiz malas. Vai arī to darīt caur centru ar īsām piespēlēm, nevis pa dioganāli cauri visam laukumam.

Bet kopumā, es, labprāt, atkārtotu šādu pasākumu. Beigās jau tomēr tas viss sāka izskatīties pēc futbola. Un, lai arī likās, ka skriešanas bija mazāk kā Lucavsalā, šķiet, tas ir bijis mānīgi. Ahileji sāp tā, ka knapi pa trepēm šorīt nokāpu, un pat augštilbi sīc, kā pēc cik tur to kilometru noskriešanas. Komplektā ar biezpiena diētu trīs dienu garumā, es vēl pēc futenes iemanījos norīt pus kilo svilinātu vistas spārnu, un šorīt jau domāju, kā izdzīvot līdz pusdienām.

Šodien būs unikālā iespēja futeni uzspēlēt Ķeizarmežā, futbolam paredzētā laukumā. Nu, pusē no laukuma. Bet mūs jau arī nav tik daudz lielajam laukumam. Bet redzēs kā tur sastāvēs ar sānu līnijām.

Es pilnīgi noteikti esmu snobs. Man nenormāli patīk Sky. Tas ir veikals, kurā es jūtos saprasts. Ok, šmigu un dārzeņus, visbiežāk, es mēdzu pirkt citur, lai gan atlaides uz šmigu Sky mēdz būt ļoti stingras un pārliecinošas. Nākamais veikals ir Prizma. Es zinu, kas viņā ir, un tās konkrētās lietas, kas tur ir, mani apmierina. Bet visvairāk es neciešu Rimi. Neskatoties uz to, ka tur ir labi salāti, un avokado. Lai gan man tā īsti vajadzēja mārrutkus un biezpienu, vazājos es kā muļķis gar plaktiem, klausoties savā sārtvaidzības nomocītajā iekšējā balsī. Un ticiet uz vārda, man šobrīd ir ļoti svarīgi sadzirdēt iekšējo balsi uztura sakarā. Nē, nu, šo to jau nopirku, lai arī ne bez grūtībām

Un te savu kāri pēc gaļas, siera un olīvām es realizēju sekojoši - maize, zaļo olīvu pasta, itāļu siers (nu, tie ar appelējušo apvalku), svaigs baziliks, tomāts, melni pipari. Ļoti laba uzkoda.

Bet citādi, laikam ir kaut kas jāsāk rīt, lai atjaunotu minerālvielas. Šodien episkā kombinācija no tunča, vistas, un domāju, vai nevajadzētu uzēst arī ruleti. Bet tas ir šobrīd. Ņemot vērā manu lielisko diētas disciplīnu, apsveru iespēju sākt lietot kaut ko kompleksu un patērniecisku. Esmu nodzinies līdz stadijai, kad organisms sāk protestēt ar traumām.

Nu, tā, pūristi un fūdfašisti, par miltiem es jūs nemocīšu, bet man ir jautājums par gvakamoli. Dažu konkrētu cibiņu viedokļus es zinu, jo es zinu kā vieni taisa gvakamoli, kamēr citi to blakšu zāli principā necieš. So, gvakamole bez kinzas - vegānpolicija ierodas uzreiz, vai tikai pagroza pirkstu pie deniņiem?

Cita starpā, pirmo reizi nopirku čipšus. Tas ir simts cik tur dienu ietvaros. Varu attainoties, ka tie ir kukurūzas čipši. Down side - ar sieru un ko tur.

Starp citu, manai ōmei ir daudz visādu mantu. Un vakar, par to, ka aizvedu viņu nopirkt kārtējos plauktiņus, visa cita starpā dabūju krutas vintāžas koka badmintona raketes. Viena gan ir līmēta, bet tas ir tik kruta. Tās modernās, protams, ir kruta, bet tādam plezīram kocenes ir "ah!" Visu bērnību tika nospēlēts ar kocenēm. Šitās varētu pārstīgot, un uzlikt modernus gripus. Nu, vai atrast kādi gripi bija vecajām raketēm, un nodoties rekonstrukcijai. Seksīguma līmenis plus simts.

Izmisīgi riju kaut ko līdzīgu sadegušai picai, jo pēc stundas ir futene, bet es esmu apēdis tikai divus biezpiena plāceņus. Skaloju es to nost ar Lata (veikals Lats) alu par trīsdesmit saņķikiem. Uz pilnu klapi Reznors auro par to, cik viss ir slikti, un es sēžu feisbukā.

Nē es nesūdzos. Vienkārši uzjautrinos par sevi. Kājas mazgāšu es rīt. :)

Tikko pa Laternu ielu nogāja Jānis ar zaķi, kura vārdu nepiefiksēju. Kāpēc es šos pamanīju? Jo blondais zaķis skaļi kaut ko stāstīja, un Jānis dauzīja ar dūri dažādus priekšmetus. Nu, vismaz ne blondo zaķi. Jānis jutās slikti, jo uzskatīja, ka ir "nolaists podā", tāpēc demonstrēja to, cik viņam ir slikti, sitot ar dūri nedzīvus prikšmetus. Nu, citējot vienu cīņas briežiem - хуёва тебе. Vai kicīša alter ego - Raimi, tu nekad nebūs laimīgs.

Nu, ko, Rīgas švītiņš ir atgriezies lielpilsētā no atpūtas laukos. Lūk, kaut kā šogad vēl nav sanācis pabarot odus, pastaigāt basām kājām pa zāli, ieiet pirtī. Un es pat neatceros, kad ir bijis tāds tīrs džeku pasākums. Nu jau tas veidojas par baigo brīvo ērgļu tusiņu, kur tikai vienam vajadzēja atpūsties no ģimeniskās rutīnas. Un, jā, gandrīz pēc visiem stereotipiem, tikai ar zināmu specifiku - mūzika, bruņas (tas auto vietā) un sievietes. Alus, kā jau viņam pieklājas, mēdz beigties ātrāk, kā sākumā šķita. Neļāvāmies nolaidībai, un nestūrējošā daļa vēl no rīta mazliet ielāpījās. Vienvārdsakot, pilnīgs čills. Tādam kā es, pilnīgi, prasās tagad kaut ko sadarīt.

P.S. Atvedu "Top" alu ar trīsdesmit saņķikiem. Kad un kādos apstākļos es garšošu, vēl nav skaidrs.