Simts grami štrafnojs. Vot, man ir lieliski draugi! Šito stulbumu man momentā izsita ārā. Paldies!

Bet, on donw side, es vēl biju Restorācijā. Kādu brīdi nevarēju atrast, kur es nometu jaku, plus, tādā stadijā piedalījos cilvēku attiecību risināšanā. Bļeģ, es esmu lielisks. Uzminiet manu ieteikumu visām dzīves problēmām! Un, spriežot pēc visa, es vēl mājās dzēru alu. Un, esmu ieslēdzis kompi, un pieslēdzies tumbām. Ir iets uz uzvaru.

Nē, nu ko, cīņas briedis bija saprotošs. Pamodos no zvana ar jautājumu, vai esmu braucējs, un, vai paņemšu tumbas? Būšu, būšu. Lai gan, protams, teikt ka esmu skaidrs kā bērna asara nevaru teikt. Štrafnojs, bļin! Šito es atcerēšos, kad jūs būsiet jauni, smuki un neprecēti!

UPD. Un tagad debesis raud un dusmojās.

https://youtu.be/0kT5w27YxyI

Ok, tas ir oficiāli - esmu jauns, smuks un neprecēts. Pēc vajadzības svītrot.

Uz laternu ielas jau otro dienu kaut ko filmē. Tas ir iemesls tam, kāpēc es vakar izlīdu no mājas ārā, un pēc tam braukājos pa Grīziņkalnu. Gaismas, dūmi, cilvēki. Un, ko domājies, savā ielas pusē sēž rudais runčuks, un vēro. Vot tas ir vecis!

Tā, draugi velorasti, Grīziņkalns naktī ir kaut kas burvīgs. Tur ir zināmi labirinti, lai no ziemeļu puses tiktu augšā. Jo trepes. Bet pie pieminekļa ir tik jauks nobrauciens. Tik jāatrod kur var ilgi bremzēt. Taisni ir iela, uzreiz pa labi ir pakāpiens. Kaut kur pa vidu jānotrāpa.

Citādi braucu skatīties ko Artilērijas un Lienes ielā filmē. Daudz ūdens, dūmu mašīna. Tā arī nesapratu.

Rīt guļu līdz uzvarošām beigām, jo sākas atvaļinājums. Ceru nosportoties līdz rozā begimotiem, jo piektdien, atšķirībā no progresīvajiem un skaistajiem, es došos pretējā virzienā - uz Mērsragu. Par Mērsragu man ir īpašs viedoklis. Bet šoreiz černis slēpsies nevis Mērsragā, bet kompānijā. Vīri ies uz uzvaru. Redzēs, kā man ies, jo pēdējā laikā esmu sensitīvs pret paģirām. Un tad gan, atkal, gribēsies nosportoties līdz violetajām jūrascūciņām.

Varbūt tas ir smieklīgi, varbūt bēdīgi, bet tādas lietas kā šampūnus es pēru pēc principa, uz pudeles ir rakstīts šampūns. Mani nereāli uzjautrina cilvēki, kas atklāj sev Grimbergen, un tad sāk apspriest alus plašo piedāvājumu. Nu, lūk, man ir līdzīgi, kad ir jāpērk sadzīves ķīmija. Bet, neko, dzīve un izmisums piespieda apmeklēt Douglas. Nebija diez ko lēti, bet caurmērā nesāpīgi. Pārdevējas gan, šķiet, labāk pārzina to sieviešlietu. Bet, toties, tagad tā ir mana darīšana, ko es zieķēju tais matos, un nevienam nav iespēja to komentēt.

Lūk, bet drīz pienāks brīdis, kad man būs sev jāpērk kaut kāds smaržūdens. Es saprotu, ka vīrietim jāsmaržo pēc sviedriem, tabakas un zirga, bet zirga man nav. Un peregara dvinga, manuprāt, arī ir pārvērtēta. Un tad gan būs raudāšana. Jo Banderesiem un Bekhemiem es neuzticos, bet pašam nav viennozīmīga viedokļa par to ko man vajag, un kas man patīk. Man, tomēr, vairāk labpatīk ostīt sievietes, nevis džekus. No otras puses, vēl viens bastions, pēc kura varēs teikt, "Hey, mom, look at me!", esmu liels puika, un zinu, ko man vajag.

Mūsu laternu ielā ir viens ruds kaķis. Uz ielas viņš parādās tikai naktī. Nu, galu galā, ko viņam pa dienu starp tiem heroīniķiem un citiem sportistiem darīt? Nu, lūk, viņam ir savs funktieris, savas gaitas, un nekas diži daudz atskaitot sevi mīļo viņam diez ko nesatrauc. Viņš labi zina, kurā brīdī ir jāpāriet ielas pusē, kurā mukt pagalmā. Nu, lūk, šķiet, viņš ir mani, beidzot, ievērojis. Ne tādā ziņā, ka viņš būtu akls, vai stulbs, lai nespētu pacelt skatienu līdz piektajam stāvam arī iepriekš. Vienkārši viņam vienmēr bijis nicīgs skaies - nu, un kas tas par pamuļķi. Šodien viņš kādu laiku mani vēroja. Sarunājām, ka šodien viņam labāk laisties, jo staigā visādi.

Katrā ziņā, ir viens uzmetums, kurā viņš ir minēts. Cerams realizēsies. Katrā ziņā šī laternu iela bez viņa rižās godībus nebūtu īsta laternu iela.

Es saprotu, ka jaunieši klausās Nirvānu. Viena daļa jauniešu vairs nav jaunieši, tāpēc ir interesanti, kāpēc nekas nav mainījies. Sēžu Delisnack, un klausos MTV repertuāru, ko klausījos savulaik. Tiešām tas bija tik labi?

Achievement unlocked. Patiesībā divi. Nē, trīs. Viens - biju piemājas Elvi. Divi - ar riteni (baigais gabals, ha, ha). Trīs - nopirku krējumu. Gribēju teikt, ka neatceros, kad pēdējo reizi ēdu krējumu, bet atcerējos gan. Nu, tātad - seriāls, ceptas olas ar bekonu un tomāti ar krējumu. Tad šī saulainā diena varēs sākties.

Šķiet, tīra māja principā nav iespējama. Bet, jā, netīrā grīda diezgan daudz var pastāstīt par manu dzīvesveidu.