Smailijs Microsot Project manuāli? Like, no shit - smailijs? Man arī tas jātulko?

Bet, ja nopietni, es ne tikai tulkoju, bet piestrādāju par redaktoru. Svētās trīsvienības svētkus atstāju kā ir, bet dažas lietas es izmetu kā bulšitu, kas neattiecas uz lietu. Varbūt pēc tam, kad būšu pabeidzis, būt jāapkopo pērles, un jāieliek te.

UPD. "Uzdevumu sarakstu projektā, parasti, nosaka personas, kuras ir atbildīgas par projekta realizāciju." Oh, common! Nevarētu "personas, kuras ir atbildīgas par projekta realizāciju" aizstāt vienkārši, "nosaka projekta vadītāji"?

UPD. Nē, nu - stumiet mani, grūdiet mani. "Detalizācijas līmenim noteikti ir jābūt saskaņotam ar personu, kas ir atbildīga par projektu (projekta vadītāju) un uzņēmuma ģenerāldirektoru." Like: "Bindes kungs, vai man par skatījuma izveidi ir jātaisa savs tāsks, vai es varu likt viņu kopā ar tabulas un indeksu izveidi?"

UPD. иначе такую операцию как, например, «разработка грунта вручную» (т.е. когда яму нужно выкопать), можно раздробить на элементарные операции типа: «поиск лопаты», «перекур» и т.п.

UPD. Shoot me now! "В связи с тем, что в западных пакетах по управлению проектами нет такого понятия как объем работ..."

Divas lietas.

1. Diena ir, lai tīrītu māju, nevis mācītos. Vai gulētu. Atdodies nakti!

2. Jāklausās hipstermuzons. Roks, metāls... proci zašķaļivajet, padomāt nevar. Bija viens teikums, kuru lasot es muzonu izslēdzu vispār.

Man šodien ir brīvdiena, lai varētu izdarīt to, kas ir jāizdara, bet es jau esmu vienā sapulcē piedalījies. Laik, rīlī? Ar vienu roku dod, ar otru ņem.

Пересечение календарей задач и ресурсов, назначенных на ее исполнение, определит время возможного исполнения задачи.

Kas nāks klajā ar jēgpilnu tulkojumu? Katru vārdu atsevišķi saprotu, bet tas iestarpinājums iekavās man šauj ārā korķus.

Vispār tās informācijas teorijas un WiFi tehnoloģijas ir interesanta štelle. Krutāka par krustvārdu mīklām un šahu. Tikai atkal jau joks, ko ar to pēc tam iesākt? Vai, kā izteicās pasniedzējs - kāpēc mums tas jāzina, nu, strādā un strādā.

Vispār interesanta sajūta - sēdi ar planšeti, gūglē visādas abreviatūras, lasi wikipēdijā par to, ko onkuļi un tantes izdomāja datu pārraides jomā, lai tagad tev būtu planšetes un wikipēdijas. A tu ap to laiku staigāji kedās un flaneļa kreklā.

Šodien norāvu kultūršoku. Man arī līdz šim akadēmiskās vides cilvēki šķituši dīvaini, bet tagad esmu sapratis, ka tā ir cita dimensija.

Uzdevu jautājumu pasniedzējam, vai šobrīd Latvijā ir iespējams nopelnīt ar zināšanām, ko mēs tik cītīgi apgūstam. Jā, salīdzinot ar laiku 15 gadus atpakaļ, iespējas ir vairojušās. Nav spīdoši, bet tomēr. Un tad, pēc visa ļar-ļar, kurā es neiedziļināšos, tiek izmesta frāze - un vispār, ne jau vienmēr mērķis ir nopelnīt. Nezinu ko šādā brīdī padomātu Adams Smits, bet es sajutos kā goddigeris. Nopietni, nozarē, uz kuras balstās teju visa civilizētās pasaules ražošana, infrastruktūra un pat birokrātija, ir vēl vieta altruismam? Ok, es saprotu, ja runa būtu par kaut kādu Tjūringa mašīnu, kad pasaulei nebija ne mazākās nojēgas par to kas ir dators, un kādi no tā varētu būt ieguvumi. Bet šobrīd? Iegūtās specifiskās zināšanas, kurām ir ļoti konkrēts praktisks pielietojums, nav iespējams pārdot, ja vien tu nestrādā kaut kādā silīcija ielejā? Pareizāk sakot, štrunts ar to, var, vai nevar pārdot, bet pati doma, ka tu varētu kaut ko darīt bez biznesa keisa, un pat bez "greater good" idejas, tikai tāpēc, ka tev ir uz to talants? De fak? Man šķiet tas jau ir mākslas lauciņš. Un, ja savieno datoru ar mākslu, tad var nodarboties ar fraktāļiem, vai kādiem citiem tīri matemātiskiem konceptiem, nevis tupa darbināt dzelzi. Tupa darbināt dzelzi ir Latgalīte, lodāmurs un lietoti datori par lētu naudu.

Jūs ziniet kādēļ mums ir interneti? Jo saujiņai frīku ir kolektīvas zināšanas par visādu tehnisku huiņu. Ja visi aizmirsīs cik resnu vadu ņemt, visam iestāsies resna polārlapsa.

read.amazon.com

Ēēēēē, tur nav tas pats kontents, kas planšetē un telefonā?

Vēl viena lieliska sestdiena. Studiju sakarā gribās visu sūtīt nafig, jo es esmu par slinku, par tupu, par... alu dzert ir kudiš foršāk. Nu, dabūšu es papīru, un es būšu kas? Nē, nav jau tā, ka iegūstamās zināšanas ir pilnīgs mēsls, bet ko es ar tām visām tām teorijām iesākšu? Vai, nu, ja nu pēkšņi vajag kaut kādas kompetences, kas vainas autodidaktiskajai pieejai? Viss šis ir mazajiem par zvēriņiem, kas smako pēc formāla pietupiena, ko katram būtu jāizpilda. Tu esi izglītots pedagogs? Lieliski, tu mums būsi datu bāzes arhitekts. Matemātiķis? Tu būsi projektu vadītājs. Psihologs? Līzinga produktu speciālists.

Būtu mazāk gadiņu, vairāk laika, mazāks bardaks... principā visur, tad vēl tā. Varētu nākt uz lekcijām, kārtot mājasdarbus, pelnīt labas atzīmes, dzīvot bez akadēmiskajiem parādiem, iekļauties karjeras līkločos, sargāt dzīvesziņu, audzināt trīs bērnus, apmeklēt valsts svētkus un diet. Citādi dzīvojam laikmetā, kad nevienu nepis lielā bilde, visiem vajag kompetences, bet nez kādēļ kāds vēl mēģina spēlēties sociālismā, un izdarīt kaut kādus gadsimtu atpakaļ izdomātus pietupienus. Piedodiet, bet šī sabiedrība ir arhaiska, un fakts, ka dažiem patīk internātos lasīt rakstus par radošumu, kopbildi pa lielam nemaina. Rimi, Depo, puikām Aldaris, meitenēm Martini, bērniem planšete un visi gavilē grillējot desiņas. Mums pat valsts galvenā politiskā figūra ir ierēdnis.

Prikoļi. Vakar lakts līdz četriem, darbā business as usual, futenes šodien nav, mājās ir tikai kaķi, un ko es datu? Skatos seriālus? Nope! Mācos. Nu, taisnības labad jāteic, tūlīt sākšu. Bet tomēr. Užas!