Par "maisiņš vajag" tēmu runājot, tekaveji varētu prasīt, vai man tiešām vajag tos plastmasas galda piederumus, nevis katram ēdienam pēc noklusējuma pielkt klāt plastmasas piederumu komplektu. Es saprotu, ka es kariju gluži saujās naiznesīšu uz mājām, bet kādu šķīvi un karoti es mājās atradīšu. Es pieņemu, ka labi ja 5% iet piknikot lielveikalā uz soliņa, pārējiem vienkārši ir slinkums gatavot. Tagad ir izveidojusies plasmasas dakšu kolekcija, kura netiek izsviesta ārā uzreiz, jo ja nu kaut kur noder, lai gan diezgan skaidri zinu, ka nākamajā izbraucienā ar telti būs līdzi kādi nebūt normāli galda piederumi, un kad vēl tie telts pasākum vēl būs. Bet es arī saprotu, ka Eiropa šinī jautājumā par mums pavisam drīz parūpēsies, esmu dzirdējis burkšķēšanu par tēmu.

Man tomēr šķiet, ka tā ziema ir iestājusies mazliet par ātru. Bet labi, es pagaidām spītīgi turpinu nevilkt mēteli un braukt ar riteni. Kas attiecas tieši uz riteni, tad vakar no rīta likās diezgan traki braukt pa tādiem ceļiem, bet jau vakarā man traucēja vienīgi sejā lidojošais sniegs. Būs mazliet jāpārplāno maršruts, bet pašreizējais sniega daudzums un mazie mīnusi šķiet tīri piemēroti tam, lai neko daudz nemainītu transporta jautājumā. Jo auto pilsētā šīs neērtības neatsver.

Cita starpā mazajā Stokpotā šodien bija kapāts rīperis. Vai birds eye. Anyway, ļoti jauks kopromiss, lai izdabātu tiem, kas ģībst jau no četrinieka, un lasa okru ārā no gambo, jo domā, ka tas ir kaut kas nenormāli ass.

Lauki. Kurās plīts, pa radio skan luga, ir kluss, tumšs un vēss. Izslēdzu radio, jo likās pārāk nomācoši, tagad galvā atbalsojas tikšķošais pulkstens. Kaķi ir šķūnītī, mājas kaķis guļ tumsā un nekustoties, suņi arī ir ārā un klusi. Es, protams, zinu, ka pēc dažām stundām es šeit vairs nebūšu viens, bet iedomājoties kā ir pavadīt šādi ilgāku laiku šādā mājā starp visām sastingušajām mantām, kas tevi vēro, pārņem neliels Solaris.

Man ļoti patīk mana pašreizējā trenera iejūtība, viņš vispār ir saulesstariņš, kurš ir sajūsmā par savu meitu, māca džekiem žonglēt ar tenisa bumbiņām n'stuff, bet tas jautājums: "Tev viss labi?" Nē nu, es nāku uz treniņiem trīs reizes nedēļā, vakar atkal dzēru, ne daudz, bet tomēr dienu pirms treniņa, esmu gulējis četras stundas, un tomēr atvilkos uz sparingiem, kā tev liekas, vai man viss ir labi? Un es atbildu: "Jā, viss labi." Pieņemu, ka jautājums ir par treniņu, vai šodien viss ir bijis bez starpgadījumiem un traumām, un, protams, tādā ziņā viss ir labi.

UPD. Un, protams, viņš šēro tādus citātus kā: "There are people who try to make you happy, and there are some people who can make you happy without trying."

Es mēģinu saprast, vai kaķi vairāk biedē, vai izklaidē Tool. Drīzāk izskatās, ka izklaidē.

P.S. Beidzās dziesma, viņš apātiski apgūlās. Diezgan droši, ka izklaidē.

Ieejot e-CSDD, nerodas šaubu, ka vajadzētu noskūties, aiziet pie friziera, un tad iet pakaļ jaunām tiesībām. Gāju skatīties, vai man vēl ir derīga medicīniskā izziņa, un uz mani raudzījās par mani daudz jaunāka, bet arī sveša persona no citas pasaules. CSDB, kretīni, protams, pie tava profila ir pielikuši bildi, kur tu vēl trīcošām rokām un sarkaniem vaigiem esi fotografējies pēc eksāmena nokārtošanas.

Es zinu, ka tas neko nenozīmē, bet tomēr man patīk tas, cik radoši Rimi pārdevēji reaģē uz dokumentu pārbaudi. Pīkstināju savu alu, klausoties divu pārdevēju sarunā, ka ir muļķīgi trīsdesmitgadniekam sašust, ka viņam prasa dokumentus, tāpēc viss savā dienas apātijā un nīgrumā jau uzreiz izvilku id karti. "Paldies. Ak vai!" Aha, un kurš te tiko teica, ka tas ir normāli prasīt dokumentus, jo nekad neko nevar zināt? Kaut gan cerību tas, protams, vairo, ka viss vēl ir priekšā.

Sen nebiju tik agri cēlies un gājis ārā no mājas, bet šorīt bija jāiet uz Kaņepi pakaļ mašīnai, un sanāca iet garām Mārtiņa beķerejai. Cik skaists skats bija kādi seši vīrieši, kas kā tādi zvirbuļi gaidīja beķerejas atvēršanu. Vistuvāk durvīm bija policists ar dienesta ieroci, bet pieņemu, ka tā bija tikai sagadīšanās.

Sen neesmu modies ar mūziku. Patiesībā tas ir labākais un vieglākais veids kā mosties. Then again, sen neesmu modies un cēlies sešos. Vislabāk, protams, ir, ja nekur nav jābrauc, bet ja ir jābrauc, tad seši ir ļoti labs laiks braukt pa pilsētu.

Klau, a kāpēc Sarkandaugavā ir tik daudz gaļas veikalu? Nu, ja ieskaita bijušo veikalu izkārtnes, tad absurdi daudz priekš 200 metru maršruta. Un vēl bez savdabīgā Kebburg, tur ir arī Paķītis. Kur Rīgā nav Paķītis? Kur skatās Dombrava un Tēvijas Sargi? Nez, Valmierā arī nav Paķītis?

Bet par tām izkārtnēm, man ļoti patika "Alus Krogs" kioskā, diemžēl slēgts, un "sadzīves ķīmija no Eiropas". Nav jau tā Sarkandaugava un Mežaparks tik ļoti uz austrumiem.