Interneti ziņo, ka Latgales alus ir atsācis ražošanu. Viņiem ir pat kļova mājaslapa - http://latgalus.com Nu, tas ir, ir pat kaut kāds dizains, un fočīgais ar gaismām taisīts.

Bet nu viģiks no tās lapas ir... http://youtu.be/z-oX4M_ItkI Telefons tas točno nav. Gan jau rokas kamera, un domas lidojums. Bet, ko tur liegties, es jau visas astoņas minūtes pilnīgi noteikti nenoskatījos, un nenoskatīšos. Ja es gribēšu redzēt How It's Made, vērsīšos pie Discovery Channel.

Man, šķiet, ir parādījies jauns mīļākais blogs. Man jau sen sajūsmina tas, kā no cīņas par vienlīdzīgu darba samaksu, vārda, viedokļa un dažādām citām brīvībām,tas viss ir izvērties par cīņu par aseksualitāti vai, piemēram, mēģinājumiem pretējo dzimumu piespiest čurāt sēdus.

Un, protams, visu pirms mani piesaistīja raksts par alu. Konkrēti par diētisko alu, kas nekādi nevar būt vīrišķīgs. Es, protams, arī sirgstu no dažādiem stereotipiem, un, pirmām kārtām, mani ir ieinteresējis jautājums, kas ir diētiskais alus? Pievienotajā ilustrācijā reklamētais alus, cik es saprotu, tomēr vairāk ir vitaminizēts alus. Nu, kā piens ar vitamīniem, vai olas ar selēnu. Vēl viena versija, kas tīri dabīgi iešāvās prātā, ka "light" ir mazalkoholisks alus, jo saprotama lieta, ka galvenais kaloriju daudzums ir alkohols. Pie tam, alus ar pazeminātu alkohola saturu nav nekas neparasts. Vācieši, piemēram, esot iemīļojuši tos divgrādīgos ar visādām sulām. Sagūglēju es dažus diētiskos alus, un 4.5 grādi liecina, ka ietaupījums nav uz alkohola rēķina. Saprotot, ka man pietrūkst informācijas pašrocīgi izdarīt secinājumus, kā alu var padarīt diētisku, pagaidām izdaru pieņēmumu, ka tas ir iz sērijas "dzīvais" alus "pēc senču receptēm". Tēma principā interesanta, un varbūt vajadzēs pie tās atgriezties.

Tagad otrā daļa - salātlapas. Lūk, paskaidrojiet man muļķim, ar ko februāra mēnesī Rīgā nopērkamā salātlapa ir labāka par čipšiem? Nu, vai kādu citu huiņu ar paaugstinātu sāls daudzumu? Tad viena ķīmija ir labāka par otru tikai tāpēc, ka tīri matemātiski vienā ir mazāk kaloriju? For starters, lai arī pats neesmu nekāda Dāvida statuja, bet lielākā alus strēbēju dzimuma problēma ir sports pie televizora, un tikai pēc tam alus. Alus pats par sevi nav diez ko kalorijām bagāts. Un jā tā stingri ņem, arī trekna karbonāde, it kā viņas treknumā vai liesumā slēptos viss ļaunums, ir visai reāli izmantojama procesam, kuram vīrieša ķermenis tā stingri ņemot ir arī paredzēts. Nu, ja mēs atņemam kultūras un tehnoloģisko uzslāņojumu mūsu ikdienā. Tādēļ kļūt vai nekļūt par brālīti trusīti ir katra indivīda personīga izvēle, un neesmu īsti dzirdējis arī par to, ka kāds sapņotu kļūta par norijušos kuili. Nu, un visbeidzot, ja jautājumā par veselīgumu iesaistītu kādu dakteri, šaubos, ka kāds no viņiem izrakstītu pāriešanu no parastā alus uz diētisko, bet drīzāk ieteiktu atmest dzeršanu un pīpēšanu, un ieteiktu ēst vārītu visas gaļu, un, piemēram, sākt spēlēt tenisu.

"Lai arī pērn alus tirgus sarucis, šogad aldari turpina investēt un gaidāma jaunu brūžu atvēršana."

Lūk, beidzot viena ievērības cienīga ziņa, kā jau pie piektdienas. Interesanta viņa ir ne tikai tādēļ, ka ir par alu, bet arī dēļ uzstādījuma - ak, vai, ak, vai, tirgus krīt, bet cilvēki turpina investēt. Labi, štrunts par tām bundžu līnijām, un Aldara investīcijām, kuras ar kritisku aci varētu nosaukt arī par amortizāciju, bet kādēļ varētu vērties jauni mazie brūži, idejas man ir. Bet līdz tam vēl tiksim. Nesākšu uzreiz lamāties par manu mīļo Dienas Biznesu, jo avīzes man nav, bet ar alu (drošvien, ar zivju konserviem u.c. nozarēm ir līdzīgi) ir ļoti viltīgi. Ja tu vēlies kaut ko uzzināt par tirgus situāciju, intuitīvi un neizbēgami tav prātā nāk lielie tirgus spēlētāji, un alus gadījumā tie, protams, ir Aldaris un Cēsu alus. No otras puses, ko ir vērts viņu viedoklis, "vasara bija augsta, patēriņš kritās", ja tādu pašu viedokli, visdrīzāk, varētu izlasīt arī kādā avīzē pirms gadiem desmit. Redz, apskatīt alus tirgu no pozīcijām, viss kas ir alus ir viens tirgus, ir apmēram tas pats kas meklēt korelācijas starp kartupeļu un graudu cenām un restorānu biznesu. Jo, redz, mazo alus darītavu bizness ir alus dzērāji, nevis atveldzēties gribētāji, un tā tieši ar lielajiem ražotājiem nemaz nekonkurē. Viņu tiešākie konkurenti ir citas mazās darītavas, alus saloni u.t.t., tāpēc, ja arī notiek kaut kāda tirgus pārdale, tad pamatā plaknē imports pret vietējo produktu. Lūk, sāktu kāda mazā darītava brūvēt šobrīd tik modīgo amerikāņu eilu, un viņiem vietējā tirgū nebūtu pat īsti konkurentu (tas tipa vietējais, kas brūvēts Holandē, neskaitās).

Tas tā, par alu runājot.

Par alu. Otro dienu dzeru izlejamo Tyske. Nu, širpotrebs no Živeca sērijas. Vakar paņēmu "alu", un domāju, ja nepatiks, prasīšu nākamo Urkeli. Bet neko, dzerms. Šodien sapratu, ka tam Tyske garšā ir izteikts raugs. Slikti vai labi, nezinu, bet skaidrs, ka tā nav Arēnā Rīga atrodamā dzēriena nekāda garša, ko nez kādēļ dēvē par alu.

Atceroties diskusiju par avotiem, un zinātnisko skepticismu - redz kur raksts par pilnmēness alus no Brāļa. Un ne tikai no brāļa. Nemeklējot stāsta tālāku attīstību, interesants likās apgalvojums par to, ka pilnmēnesī alus ātrāk rūgst. Var jau būt, ka cilvēks pēkšņi var nemācēt skaitīt dienas pilnmēness iespaidā, bet piesiet palcebo efektu vienšūņiem gan būtu sarežģītāk.

Jā, btw Goblina alus ir nopērkams Prizmā, un man jau ļoti patika. Es nemaz nezināju, ka šis ir pilnmēnesī vārīts. Nu, bet ar visiem bio-eko, maksā gan viņš tik pat brangi kā garšo.

No Trappistes Rochefort

IMHO, viena no labākajām trapistēm pudelē.

The Hope, London (http://www.travelswithbeer.com/2011/06/12/the-hope-london/)



Brevinga bārs, Vecrīga



Viss konservatīvisma noskaņās, tā teikt.

RIMI var nopirkt Valmieru un Tērveti pa lēto!