|
| Āāāāā! Behemoth būs alus! |
|
| Sānslīdei ir ļoti labas putas. Ielej alu, un tad gaidi minūtes 10 - 15, kamēr tu varēsi iedzert. |
|
| Nedaudz par hipsteru meku, Kalnciema kvartālu. Koncerts, jē, un tā, bet es vairāk par piezemētākām lietām.
Tātad, lai nav jāstāv rindā pēc Aldara (rindā... pēc Aldara... lai samaksātu ķīlu par glāzi... lol), restorāns vismaz vakar bija izlicis stendu. Valmiermuiža lejamā, un vācu ali pudelē. Nu, vācu, ne tikai tādā ziņā, ka tikai pilzene, bet arī pale ale un IPA. Dārgāk jau, protams, ir, toties bez rindas, un dzerams. Alternatīvas "vīna glāze"... nu ziniet, vismaz tas malciņš sarkanvīna, ko es pagaršoju, likās ne tik ka hipsteru necienīgs, bet dzerams kaut kur kāpņu telpā, pirms tam iepērkot tableti rītam. Un es nedomāja Eskapelli. Bet nu, ir opcija arī pirkt pudeli, izvēle tur plaša.
Bet, gadsimta atklājums alus krogs "Alus krogs" tur pat aiz stūra. Pirmkārt, tur ir labierīcības. Otrkārt, tur par eirōpiesmit var dabūt pus litru Latgales alus, un ķilavmaizi. Domāju pēc diviem, trim labierīcība apmeklējumiem var arī neatrast mājas. Kolorītam vēl vietējie: "Es esu krevs, tu saprot...". Hipsterbērni pirka vīnus un kokčikus, un taisīja selfijus. Lūk, fōrskvērā alus krogs "Alus krogs" gan nebija atrodams. Neraža. |
|
| Tanī brīdī, kad regulārajā virtuvē pazuda melnā tēja, kas, laikam, patiesībā skaitoties sarkanā, es sapratu, ka pret tēju esmu teju prasīgāks, kā pret alu. Aukstu lāgerīti vēl var iemočīt, bet paciņu tēja ir kaut kas šausmīgs. Paldies, protams, ka te vismaz nav Liptons. Es jau tā ar rūgtumu sirdī dzeru to bezgaršīgo melno tēju, tādēļ man ir pinīgi pie pakaļas, cik ļoti kafijains, vai pienains ūdens tek no kafijas automāta, bet, toties, ātri. Taču tanī brīdī, kad melnā tēja pazūd, un ir tikai paciņu zaļā tēja, tas ir uzskatāms par genocīdu. Dirst visi! Ja tā ir sistēma, es gribu būt par to informēts. Zaļo tēju, vai kādu pueru, es varu arī padzert, ja jams ir uzliets normāli, kā tam būtu jābūt, bet tos salmus rijiet paši. Savukārt kaut kādu kanniņu ieviest darbā man lauž, jo čakarīgi, un bailes pazaudēt to brīvdienas garšu, kad tu vari gulēt līdz desmitiem, un tad uzliet normālu, stipru melno tēju.
Jā, bet ja tā padomā, ja katru dienu būtu jādzer Aldaris, laikam es arī bļautu. Fui, nē, kādu katru... te jau pudeli iedzert būtu jāsaņemas. |
|
| Ir tāds darbs (kriev. - есть такая работа), atlasīt patiesus faktus, ignorēt citus patiesus faktus, un konstruēt pilnīgi bezjēdzīgu un nepatiesu realitāti. Saucās - relīzes rakstīt.
"Latviešu tautas tradīcijās alus iemantojis svētku dzēriena statusu. Senie latvieši alu vienmēr cēluši galdā ne tikai Jāņos, bet arī Ziemas saulgriežos."
Piegāja, tātad, "senais latvietis" Rimi pie franču vīnu plaukta, tad nogāja gar skotu viskijiem, pacilāja krievu šņabja pudeles, un tad noteica: "Sasper juods, šodien takš svētki! Saulgŗieži! Dzeŗšu ka es šodien alu!"
Peģiki, goda vārds. |
|
| Kaut kā letiņam tas Aldaris tomēr kremt. Nē, neražos pie mums uz vietas čurūdeni - bēdīgi. Bet atzīsim arī godīgi, par augstas pievienotās vērtības produktu to nekādi nosaukt nevar. Ko nevarētu teikt, piemēram, par porteri. Protams, kad alu mēra miljonos dekalitru, skaidrs, ka kaut kādā musulmaņu geto rūpnīcā var izspiest piecus saņus zemāku pašizmaksu, kas uz šīs žļergas cenas fona ir diezgan ahūns procents. Pēc analoģijas, omei ar simts latiem ir vienalga, vai depozīta procents ir 1.5% vai 0.8% gadā. Bet, ja tev ir kaut kur jānoliek rūgties kādi 50 miljoni, tu sāksi skatītos arī ciparu aiz komata, jo sametot visu ekselī, tas gala cipars sanāk tīri tā neko. Otrs, tas tonis - vai man žesiņ, alu dzer mazāk, nodokļi lieli, viss sūds. Es gan nezinu par decilitriem, bet arī uz algōla tirgu tomēr attiecās modes jautājumi. Hektors ir spics čalis, IPA ir dievu dzēriens, un mazās darītavas vispār ir patriotisma izpausme, ja pat ne bio un eko. Nu un? Varbūt pēc trim gadiem civlēki vīna vietā dzers civetas kafiju, un pīpēs hašišu vecās fabrikās, un tu vari mērkaķingoties cik gribi, bet tu nedabūsi alu iekšā cilvēkos, kuri negrib alu. Vopšem, z.b. tā ņaudēšana. Iet un turpina meklēt Latvija Nokiju, nevis ņaud. |
|
| Man mīļākais "mēdijs" piegādā graujošu informāciju, ka "Aldaris investēšot trīs miljonus eiro vēsturiskās alus darītas izveidē, un tāpēc pārcels ražošanu ārpus Latvijs". Drukātos "mēdijus" es nepērku, atskaitot RL (kas gan arī, bieži vien, sagādā prieka mirkļus), tāpēc tukša diršana. Tā vietā izmetīšos par autoritatīvu ekspertu kā Rugainis, un teikšu - chillax, bro! Tad, kad lielie alus darītāji atver muti, enģeļi sev sāk spalvas raut ārā no spārniem, un skraida apkārt: "vī-ū-vī-ū". Ja onkulis no Zemgales stāsta par "dzīvā alus" vēzi dziedinošajām īpašībām, gaidi nefiltrētos alus Rimi paluktos. Ja onkulis no Kurzemes stāsta, ka "dzīvo alu" nevar glabāt ilgāk par septiņām dienām, tātad viņš pudeles nemāk mazgāt. Ja onkulis no Dānijas stāsta, ka viss tik dārgs, viss tik dārgs, gaidi cenu celšanos. Vienvārdsakot, lasiet alus blogu, ne avīzes. Ja rakstīt par alus garšu, ir tā pat kā dejot par mūziku, tad faktu raksti tur ir interesanti un saturīgi. UPD. Nu, re, kāds pārmaiņas atkal ir nosaucis par apokalipsi - http://www.leta.lv/home/important/D2D9DF07-8F00-4ADF-9005-2DF614800C10/ |
|
|