piem., varētu sākt ar to, ka skolās netaisīt nekadas "kafejnīcas", kur nevar nopirkt normālu pāŗtiku kā vien kkādus saldos draņķus. Tāpat arī neredzu iemeslu, kamdēļ narveseni u.c. ātro pakalpojumu kioski līdz ar sendvičiem nevar pāŗdot arī augļu porcijas u.tml., kā tas, piemēram, notiek daudzās civilizētās valstīs? citās valstīs var svaigās sulas fasēt mazajās porcijās un tirgot šādos kioskos, kamēr LV svaiga apelsīnu vai burkānu sula ir zelta vērtē. es tomēr uzskatu, ka aplikšana ar nodokli ir sliktākais veids, kā promotēt veselīgu dzīvesveidu - ja tas ir galvenais mērķis, nevis vnk piesegšanās....
noteiktās situācijās, protams, ekonomika ir efektīvāka, bet tās, kas attiecas uz cilvēku brīvas izvēles apgabaliem (un veselība (tāpat kā reproduktīvā veselība_atcerēsimies bezbērnu nodokli, kas arī, protams, ir labs nodoklis, jo ir vērsts, lai motivētu cilvēkus vairoties. haha!) tāda ir) varētu būt ļotiļoti grūti izkalkulēt optimālus normatīvus. proti, ir pārāk daudz "ja", lai tas normāli darbotos. Nenormāli gan darbosies uz urrā - cenas kāpj, uzņēmumi vēl knapāk strādā, ļaudis ēd nevis veselīgāk, bet mazāk, kas, savukārt, arī ne vienmēr ir veselīgi
nu, veselība un veselības aprūpe ir ļoti specifisks un komplekss keiss, kur personas autonomija nosaka ievēroajmi daudz ko vairāk, nekā, piemēram, izglītības, darba tirgus etc. jomā.
bet mans points ir, ka, ja grib pozitīvu rezultātu, tad vajag arī pozitīvi promotēt, proti, nevis celt nodokļus neveselīgajam (es atvainojos, bet nav gluži tā, ka visiem sūdiem cenas būtu baigi zemās anyway), bet gan promotēt veselīgo, padarīt to vieglāk pieejamu, lētāk pieejamu, ko, starp citu, arī var panāk ar ekonomiskām svirām. Tā kā es palieku pie uzskata, ka šis keiss, tāpat kā bezbērnu nodoklis, ir kārtējais mēģinājums pildīt valsts kritisko budžetu...
es tomēr uzskatu, ka aplikšana ar nodokli ir sliktākais veids, kā promotēt veselīgu dzīvesveidu - ja tas ir galvenais mērķis, nevis vnk piesegšanās....