Ir viena uzlīme uz auto, kas ir atrunāta CSN un ir saprotama. Ir tomēr jārēķinās, ka "mācībnieks" nudien ir neprognozējams satiksmes dalībnieks, un rēķināties ar to, ka viņš visu darīs pēc ceļu satiksmes noteikumiem, nevajadzētu. Man, piemēram, bija niķis, neizslēgt pagrieziena rādītāju. Bet kāda jēga ir no zīmes "baby on board" joprojām neesmu sapratis. Tipa visus citus var taranēt, bet tieši šos auto nē? Vai varbūt tas nozīmē, ka šāds autobraucējs brīdī, kad pasažierim tiek slaucīts deguns, ir pielīdzināms "mācībniekam"? Ir gan visai amizanti, ka šāds auto tev apdzīvotā vietā "palido" tev garām. Varētu tad ieviest vēl dažas uzlīmes. Bez "pārāk mazs čibriks" uzlīmes varētu iztikt, jo tādus uzreiz var atpazīt, ja ne pēc markas, tad vismaz pēc braukšanas stila noteikti. "Man pohuj" arī ir parasti viegli atpazīstami pēc joslu aktīvas maiņas, un vēlmes veikt manevru no joslas, kas viņam vairāk patīk, nevis ir paredzēta CSN. Īpaši izplatīts parketnieku īpašnieku vidū, vai Rīgas Dinamo fanu pulkā, kas uz spēlēm dodas ar auto. "Too old to drive" būtu jāievieš par obligātu zīmi, vai kā minimums atļaut braukt tikai ar ieslēgtām avārijas gaismām. "Mobilais fetišists" - tiem, kas nespēj šķirties no telefona ne uz mirkli, kā rezultātā pagriezienu mēdz veikt diezgan negaidīti. "Dura" - autovadītājs, kam piemīt visas "mācībnieku" īpašības, vienīgi instruktora nav blakus. Drīkst piešķirt neatkarīgi no dzimuma, jo dura paliek dura. "Celtnieks" - mazliet savādāks "man pohuj" paveids. Ja pohujisti uzskata, ka pagrieziena rādītājs viņam dod priekšroku jebkurā situācijā, tad celtnieks brauc parasti ar kantaino Passat, tādēļ neiespringst uz risku ar kādu sadurties. Kad man bija Golfs, man ar bija diezgan paralēli uz švīkām, buktēm un rūsu.

Bet visādi citādi, CSN bija noteikums par to, ka uz auto nedrīkst atrasties maldinoši apzīmējumi. Īpašs sveiciens pseido mācībniekiem.