Vēl bez tā, ka nebalsošana nav vienīgā alternatīva, šī mūžīgā doomsday scenāriju projicēšana ir labs veids kā leģitimizēt visādus sūdabrāļus, kas ir labāki par ultimate sūdabrāļiem. Beigās visādus ideālistus nomarķē par pārāk radikāliem, un izmanto kā ieganstu pastumt malā. Neizliksimies arī, ka gaišo spēku rindas ir tīras no putinpopulistkonserviem, un kad kāds uz to norāda, sākas kolektīvā kušināšana.
All and all, ja kāds grib nodarboties ar matemātikā balstītu stratēģiju, viņš var droši justies gudrāks par visu pasauli, bet tad vismaz nedirst virsū tiem, kurus viņš tādā veidā atstumj, jo pēc viņa paša loģikas tie ir tikai nenozīmīgi margināļi, kas kopējo rezultātu neietekmē. Jāsaka gan, ka mēs jau esam redzējuši visādus stratēģus iepriekš.
Wow! Esmu diezgan drošs, ka ne tu, ne es, nezina, kā jūtās par Herisu nebalsojušie. Nevajag savu "būtu balsojuši par Herisu lai tur vai kas" projicēt uz citiem. Nevilksim nu vienādības zīmi starp savas izvēles nebalsot par Herisu nenožēlošanu un apmierinātību ar Trampu. Tur nevajag dziļu emocinālu gudrību, lai spētu nodalīt šīs divas sajūtas. Bet attīstot false equivalence tēmu, mūsu priekšā nebūs izvēle starp diviem kandidātiem ar tik koncentrētu varu kā ASV.
Bet atgriežot sarunu pie lielajiem manevriem, ja jau stratēģi ir izstrateģējuši, ka tā ir labāk, var droši piedrāzt manu viedokli. Es te nenāku ar statistikas datiem, vien paužu savu personīgo sajūtu.
Daļa no atbildes jau ir iekodēta uzsaukumā, bet caurmērā notiek visu laiku un jau sen. Konkrēti šobrīd mani pārsteidz tas, ka aģitatoru rindās iestājas indivīdi, kas iepriekš nav kautrējušies to pašu politisko spēku apliet ar sūdiem. Un tad mēs brīnāmies, ka neviens vairs netic nekādām sarkanajām līnijām līdz par Šleseram.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}