| My god, kā man besī tas militārais kinks. Es pilnīgi atvērtu sirdi varu pieņemt to visu dienēšanu zemessardzē, un drošvien man arī kaut ko vajadzētu darīt, un skaidrs, ka mežā nieres atsaldēt nav nekāds pačots, un ir labi, ka mums ir visādas krutas hi-tech drēbītes šim visam, bet var šo visu bez tā nevajadzīgā patosa? Tik pat labi es varētu bildēt un sajūsmināties par savām Curaprox zobbirstes šķiedrām. |
bet tas patos droši vien dažiem ir vajadzīgs, lai savaldzinātu? es aizsradzību uzskatu par praktisku lietu, kā art lauku, "nospļaujies un dari". ja man būtu biš labāk ar veselību es noteikti aizietu, jau gandrīz pieteicos, uzlabot tehniskās iemaņas operēt ar ierīcēm un tā. jo svarīgi ir bez domas operēt. un mums psihs kaimiņš.
bet kad sākas fetišs uz mil stuff tad man iestājas "ej dirst mums nav nekā kopīga"
jautājums ir, kāpēc tās praktiskākās un labākās lietas rodas no kara.