Nu lūk, ja ir jāmeklē kāda mākonīša tumšā maliņa visā šīnī emociju pārbagātajā dzīvē, tad tas ir pēkšņs bezmiegs. Es kaut kad sāku gūglēt, kādi hormoni atbild par miegu, bet atbilde, protams, bija sarežģītāka par "Drink Me Potion", tāpēc es ne pie kādiem jēgpilniem secinājumiem nenonācu. Šķiet, ka tomēr ir jāpameklēt atbilde vēlreiz. Jo tad kad es dzīvojos visos depresīvajos stāvokļos, man miegs bija kā pulkstenis. Viena doma, kas man nāk prātā, ka tam visam varētu būt kāds sakars ar fizisku kontaktu, bet no otras puses tas arī neiztur kritiku, jo nav gluži tā, ka es neesmu padzīvojis viens pilnīgā pašizolācijā, un had no issues at all. Iespējam ir kaut kāda korelācija starp miegu, un to cik eventful bija konkrētā diena. Vēl iespējams vajag katot tos visus powernapus, kurus es pēdējā laikā reizi pa reizei izmantoju. Varbūt man jāsāk rakstīt kaut kāda dienasgrāmata, un tad mēģināt sameklēt kādas likumsakarības. Līdzīgu mājasdarbu man bija uzdevis šrinks, bet pilnīgi citā sakarā. Visbeidzot, lai arī es pie sevis smīkņāju par visiem twitter kaiju heiteriem, varbūt tam ir kaut kāds sakars ar atvērto logu. Visai iespējams, ka vajadzētu vērsties kaut kādā suņu bāriņtiesā par šonakt notiekošo pagalmā, jo tie izmisuma pilnie kaucieni neizklausās ok. Visstublākā versija varētu būt tā, ka es kaut kā nepareizi ēdu. Kamēr rakstīju šo, apēdu banānu, jo it turns out, ka gribējās ēst. Go figure, bet trīs ēdienreizes vakar es laikam tomēr nevaru saskaitīt. Anyway, I need more data, un ja Bils Geits šo lasa, es gribētu to slaveno čipu, kas nāk kopā ar covid vakcīnām, un lai es viņu varētu pieslēgt savam Garminam.
Meanwhile es ceru, ka nostrādās šī metode, ka es būšu šo izrakstījs no sevis laukā, iešu padzerties, aizvēršu logu, un man izdosies aizmigt vēlreiz.
Apdeitotā working terorija. "Melatonin is produced in darkness." Iespējams divas nedēļas festivālēšanas līdz saulrietam kaut kā šo visu būs ietekmējušas.
https://en.wikipedia.org/wiki/Melatonin