Mēģinājumi atrast sev mēbeles spēj aizvest līdz dvēseles tumšākajiem stūriem. Meklējot vispareizāko plauktu, rodas sajūta, ka šie meklējumi nav dzīves nepieciešamība, bet visa dzīves jēga. Fakts, ka tagad mums ir IKEA, nepadara to labāku, jo brovzējot tos katalogus, acu priekšā mirgo kadri no Fight Club ar savu "a copy of a copy of copy", un mana pārspīlētā aizraušanās ar boksu tad šķiet īpaši ironiska. Un lai cik lētā un pielāgojamā dizaina demokratizācija nebūt laba lieta, prātā zīmējas distopijas, kur pasaulē ir tikai viens mēbeļu veikals. Jā, un mazliet besī, ka es nevaru nopirkt lietas, un vienkārši piebraukt pie noliktavas vārtiem, neejot tanī veikalā iekšā. Vienīgā reize kad es biju tanī veikalā iekšā, bija tad, kad es asistēju akadēmiskā darba tapšanā, un mēs bildējām cilvēkus un viņu attiecības ar sapni par labāku dzīvi, ko atnesīs masveida produkcija.