You wanna have a life but not too real
Par auto jāņu nakts krāsā 
5.-Feb-2019 01:24 am
Sestdien, braucot uz Rīgu, proletariāta džipam pazuda ātrumi. Kopš sestdienas pēcpusdienas remonta izmaksu prognozes mainījušās trīs reizes, tāpēc rīt es zvanīšu visādiem cilvēkiem, kas tomēr strādā ar rezerves daļām no šrota, atšķirībā no oficiālā dīlera.

Toties sava auto neesamība paver burvīgas iespējas pabraukāties ar dažādiem auto, tāpēc es gribu iedzert alu un uzrakstīt par vairākiem auto, ar ko ir sanācis pabraukāties pēdējo divu gadu laikā.

Virspirms ir tuvākie radinieki, kuriem ir Volvo ar automātisko kārbu. Ļoti buržuāzisks auto, kuram garžo benzīns (jeb rij “zupu”, kurai vajag daudz “kāposta”, kā mēs noskaidrojām, mēģinot atcerēties deviņdesmito žargonu). Tikko gan atcerējos, ka tā tomēr nebija mana pirmā saskarsme ar automātisko ātrumkārbu. Pirmā bija ar vienu zilu Hondu, ko daži cibiņi varētu zināt. Braucām mēs toreiz uz Tallinu klausīties lekciju par kino, kādas trīs reizes diezgan strauji sanāca nobremzēt, jo tā otrā kāja toreiz vēl nebija pieradusi pie šāda setapa. Pēc tam šī pati Honda gandrīz kļuva par kinozvaigzni, bet tomēr bija baigais lauziens braukt uz Ķekavu… nē, Iecavu? Jā, spriežot pēc īsziņām, Iecava. Jebkurā gadījumā ļoti švītīga padarīšana ir tie zemie auto ar automātisko kārbu, varētu pat pierast.

Vēl bija žigulis. Besīgs un mīļš, kuces dēls, vienlaicīgi. Ir gan iespējamība, ka visa šī brīža sāga ar ātrumkārbu un tās izmaksām novedīs pie tā, ka Berlīnē būs jāguļ vienā gultā ar bijušo žiguļa īpašnieku, lai taupītu naudu uz viesnīcu. Lai vai kā, žigulis bija jautrs piedzīvojums. Žigulim bija gāzes iekārta, un savācu es viņu no servisa, jo īpašnieks arī tad bija devies uz Berlīni. Žigulis rija eļļu vairāk kā benzīnu, tāpēc savā primajā braucienā es stāvēju uz Barona ielas tieši pirms pagrieziena uz Dzirnavu ielu, un man nevarēja tikt garām ceļu policija. Žigulim uz Skolas ielas bija atlauzuši bagāžnieku, un nenozaga manus diezgan dārgos zābakus, kas gan vizuāli neizskatās dārgi, un komplektā ar šķirojamiem atkritumiem, kas atradās bagāžniekā, visdrīzāk izskatījās pēc Getliņu darbinieka darba apaviem. Kad Žigulim nosprāga akumulators, nācās tuvāk iepazīt Mežaparka kaimiņu, kuram bija “lādungs”. Pirms dabūt “lādungu”, kaimiņš man lika sajusties kā muļka puikam, kas žigulim vēl nav mainījis dzinēja blīves. Vēlāk es viņam pateicībā gribēju iedot no Polijas atvestu uzlējumu, uz diezgan laba šņabja uzlējumu, bet izrādījās, ka kaimiņš nelieto. Vēlāk šis uzlējums nonāca līdz opim, ir attaisīts, nav izdzerts, tāpēc es varu sev ieliet mazu glāzīti, lai tagad izgaršotu katru likteņa ironijas līkloci. Visbeidzot arī žigulim ir sakars ar kino. Lai arī kantrī ir radies Smiltenē, filmēšana notika kaut kur ap Siguldu. Eļļu mēs dabūjām no mājas īpašnieka, kurā notika filmēšana, pēc tam tā tika pirkta arī Siguldas Lukoilā. Žigulis atbrauca, žigulis neiesniedza degvielas čeku, ļoti mazs, bet tomēr būtisks ieguldījums Latvijas kino. Es domāju, ka ar šo žigulis izdarīja daudz vairāk, kā kalpojot baznīcas vajadzībām pirms tam.

Pasāts. Es navaru nepieminēt, bet arī nav nekā daudz ko teikt. Sorry, citi cibiņi. Bet ko tu daudz padarīt, salīdzinoši svaigs auto, pie tam vācu, cik daudz problēmu ar viņu varētu būt? Pie tam man pašam bija folksvāgens, atskaitot automātisko rokasbremzi un jocīgo iedarbināšanu, ļoti paredzams auto. Labi, ārpus manas uzraudzības šim pasātam bija vairāki neveiksmīgi brīži, bet hei, karma ir kuce, man nav ātrumkārbas.

Visdrīzāk es kaut ko izlaižu, bet nākamais žiguļa emocionālais mantinieks bija Ford Fiesta. Ahā, lūk arī patiesā likteņa ironija, bet līdz tam vēl tiksim. Tātad, skaists, dzeltens auto. Ja kaut kas jāsaka par izlaiduma gadu, tad stūres pastiprinātāja tur nebija, visdrīzāk vecāks par žiguli. Ko mēs varētu izdarīt Jāņos? Protams, uzfilmēt dažus piefilmējumus filmai par Jāņiem. Pēc žiguļa man likās, ka es esmu gatavs jebkādiem piedzīvojumiem. Paturiet manu alu, teica dzeltenais fords. Jau braukšana ārpus pagalma bija nosacīts piedzīvojums, jo es jutu, ka nav gluži tā, ka es nemāku apieties ar tehniku. Tad vēl uzradās kaimiņš kaut kādā Rīgas rajonā, kura nosaukumu es neatceros, bet tā bija viena no sarkanā padomju ķieģeļa mājām, un viņam nepatika ne fords, ne mans proletariāta džips. Jauks cilvēks, vienvārdsakot. Tad ar lielu daudzumu stresa, lamāšanos un attiecību kārtošanu izdevās tikt līdz operatora mājai. Visa tehnika tika samesta operatora auģikā, man bija dots uzdevums sekot. Protams, 60 km/h pa Liepājas šoseju, 40 km/h pret kalnu, nebija gluži tas, ko es sagaidīju no šīs dienas, kurā citi cep šašliku un dzer alu, bet kā ir, tā ir. Laiks iet, diena rit, es vēl braucu uz notikumu vietu, tikai lai noskaidrotu, ka šis pasākums neies cauri. Tā nu dzeltenais skaistulis tika pamests lauku ceļā, lai ar braucošu Audi safilmētu dzērves, ko izmantot filmas treilerī. Tālāk es sēdēju skaistulī, bez normālām bremzēm, bez stūres pastiprinātāja, lai tiktu līdz kaut kādam tuvākajam servisam, kur piedzīvotu filmas iedvesmotas epizodes. Filmā viņi ir divi, dzīvē bija tikai viens, bet tādus meistarus meklē dienā ar uguni. Tātad, atgriežoties pie likteņa ironijas, ir Līgo vakars, nākamajā darba dienā, kad vipsār kāds mehāniķis būs tanī sevisā, ir filmēšana, bagāžniekā ir sajūgs. Es tagad neatceros, nepiedalījos, vai vilka, via tanī dienā bija treileris, bet, protams, kurš tad sajūgu sataisīs tik ātri? Bet vakarā mēs tepat laukos cepām Purvciema Rimi pirktās desas. Omīte vēl opim teica, lai viņš no manis iemācās to triku, kā desu cept, neturot koka iesmu rokās.

Kas to būtu domājis, ka nākamais auto izrādīsies šīs pašas filmas cits varonis - balts Mersedess. Mans uzdevums šinī vingrinājumā bija vienkāršs, būt kretīnam, varētu padomāt, ka man tas dabīgi nesanāk. Starp citu, auto kuru es apdzinu šī visa sakarā, pēc dažām dienām devās uz Sanktpēterburgu uz izstādi. Tieši ap to laiku sākās kaut kādas problēmas ceļot ar auto uz Krieviju. Lai vai kā, paldies māksliniekiem, kas palīdz mākslai, bet arī cilvēks, kas savu mersedesu dod filmēšanai jau otro reizi, ir pelnījis trīszvaigžņu ordeni. Visu cieņu par neizsmeļamo cilvēkmīlestību. Es gan sajutu zināmu spiedienu pierādīt, ka es auto atdošu ne sliktākā stāvoklī kā būšu paņēmis, un atstājis vismaz tikpat daudz degvieas, cik sākumā. Vispirms nācas iepazīt Imantas automazgātuves, Tad centra kristāla piekaru pārdevējus. Tad atkal Liepājas šoseju. Principā ar to mersedesa stāsts beidzas: safilmējām, atdevām, ir īpatnējs braucamais, daudz krutāka sajūta, kā braukt ar Volvo.

Un tagad ir nojucis proletariāta džips, un tev atkal ir Volvo ar automātisko kārbu. Kā izrādās, izbraukt apsnigušu meža ceļu ar automātisko kārbu nav tik vienkārši, jo auto ir savs viedoklis, kur vispār braukt. Iebraucām sarežģīti, izbraucām knapi. Un tad uzradās kaut kas tāds, kas iepriecinās vēl citus cibiņus.

Tātad, Impreza. Impreza nav auto, Impreza ir spridzeklis un raķete. Ja man par velti piedāvātu BMV X5 vai Imprezu, es izvēlētos Imprezu. Guess what, Impreza rij mazāk kā Volvo automāts, I shit you not. Jelgavas šosejas bemji pēkšņi sķiet kā bēbji, jo Impreza ceturtajā ātrumā no piecdesmit uz deviņdesmi pārlec uzreiz. Man pat šķiet, ka piektais ātrums ir domāts ļoiti lieliem ātrumiem, kamēr proletariāta džipā sestais ātrums bija brauciens mājās. Kā būtu ar 50 km/h pa lauku ceļu dziļi sniegā? Impreza izbrauc šo kā… es pat nezinu ko. Anyway, tagad nedēļu es risināšu savas finansiālās problēmas, un braukšu ar Imprezu.

*Es ļoti atvainojos Imrezai, ka es viņu nosaucu par Kvatru.


Bet vispār jau stāsts nav par auto, stāsts ir par cilvēkiem. Man prieks, ka viņi ir, un man žēl, ka es neesmu viņiem. Man vairāk sanāk ņemt nekā dot. Un neskatoties uz to, ka ne par to ir stāsts, jo dod tad, kad ir ko dot, tomēr gribas teikt: nāciet, prasiet, es šeit esmu. Varbūt vienkārši jaunības trauma, jo tu biji tas, kuram nebija visas šīs parasto cilvēku ekstras, tāpēc tu pārtiki no līdzcilvēku žēlastības. Tagad tev ir daudz kas vairāk, bet cilvēki turpina būt cilvēki, un tu nezini, kā viņiem atdarīt.
Comments 
5.-Feb-2019 12:10 pm
A kur par imprezu kāds vārds? Jeb ar to nebrauci, tik stacionārs skatuves elements
5.-Feb-2019 12:35 pm
O, jā, Imprezu nosaukt par Kvatru ir jāmāk. Vainošu uzlējumu.
5.-Feb-2019 12:53 pm
haha es rūpīgi visu izlasīju, pie kvatras sāku kasīt pakausi, kas nez tas varētu būt, vai tiešām audi quattro :) lai gan pēc performances velk uz subāru :)
This page was loaded Mar 28. 2024, 10:40 pm GMT.