Atnācu pēc Suspiria pirmizrādes uz Aleponiju iedzert alu, lai nedaudz noskalotu redzēto. Man arī pirms tam bija plāns noskatītos arī veco versiju, bet tagad to vajadzētu izdarīt pēc iespējas ātrāk, pirms sākt lasīt kaut kādas recenzijas. Visām metaforām bez TV pults nav iespējams izsekot pirmajā skatīšanās reizē, kā arī ir grūti izsekot, kurā brīdī mēs no pirmatnējiem instinktiem pārlecam līdz sociālām sadursmēm, bet iespējams es tur sāku saskatīt pārāk daudz līmeņus. Pirms filmas Timoņins stāstīja, ka vecā un jaunā versija diezgan atškiroties, un ja man būtu jāliek nauda uz kaut ko, tad es minētu, ka vecajā versijā uz ekrāna neparādās Lufthansa 181 reiss. (Ok, paskatījos datumus wikipēdijā, man pat nav jāredz filmas vecā versija. Filma iznāca februārī, lidmašīnu ieņēma oktobrī. Žēl, ka nebija ar ko saderēt. Bet ja jūs šo joku kaut kur izspēlēsiet, es gribu procentu no summas.) Un arī RAF (Red Army Faction) visdrīzāk bija tā laika avīžu virsraksti, kad iznāca filma, līdzīgi kā tagad Parīzes šaušanas. Nu jā, un vīrieši ir cūkas, bet arī sievietes ir cūkas, un vispār dzīve ir ciešanas, īpaši tāpēc ka... vienvārdsakot mums visiem bērnībā darīja pāri, un visi radītāji visos līmeņos mums dara pāri.

Bet jā, man dažu konkrētu cilvēku recenzijās patīk tie brīži, kad tiek citētas sarunas, kas dzirdētas ejot ārā no filmas. Manis dzīrdētās sarunas bija par to, ka uz beigām filma galīgi pārstāja meikot sensu, bet suspension tika bildots labi. Es reizēm nesaprotu, vai Sergeji šādas filmas pārdod kā šausmenes ar cinisku aprēķinu, vai sirsnīgu sajūsmu par šo filmu dīvainību. Es atceros, ka man arī kādreiz patika skatīties "jocīgas" filmas, principā joprojām patīk.