You wanna have a life but not too real
Par "homesickness"  
7.-Feb-2017 06:20 pm
Es līdz galam neesmu atkodis, vai tā ir vjetnamiešu apmātība ar cūkgaļu, vai tā ir balto cilvēku apmātība ar vienu konkrētu ēdienu Vjetnamā, bet man gribās mest ar smagiem priekšmetiem katru reizi, kad kāds atkal uzmācas ar cūkgaļu ar nūdelēm, kad tu vienkārši pieej pie ēdinātavas izpētīt viņu piedāvājumu. Reizēm pietiek tikai paskatīties tajā virzienā. Reizēm vienkārši paiet garām. Tas šķiet īpaši dīvaini, jo te netrūkst ne garneļu, ne astoņkāju, krabju vai varžu kājiņu, ko gan, protams, neviens nekautrējas papildināt ar cūkgaļu. Ja tu esi veģetārietis, kas ēda arī zivis, tev kā alternatīvu cūkgaļai var piedāvāt arī pīli. Šodien, piemēram, pusdienās apēdām kebabus, un doner kebabs, lai alāhs nogrābstās, ir ar cūkgaļu.

Tagad sēžu viesnīcas recepijā, un tā vietā lai meklētu autobusa biļetes uz dienvidiem, eju cauri savam vecajam RSS rīderim, un skatos ēdienu receptes. Skatos, un domāju, kā atkal gatavošu ēst, kā es ēdīšu pupas un avokado, kā es cepšu picas zoles vakariem. Nav arī gluži tā, ka man būtu apnikuši rīsi ar nūdelēm, drīzāk pietrūkst tā sajūta, ka ir vieta šai pasaulē, kur tu pats vari sataisīt kaut kādu ēdienu, kas neaprobežojas ar lietu pārliešanu ar karstu ūdeni, vai vietu, kur kāds pie tevis var atnākt ciemos.

Vēl viena homesickness pazīme ir nākotnes plāni, kā es katru rītu iešu skiet, nopirkšu maisu ko dauzīt, pareizi ēdīšu, laicīgi iešu gulēt. Sporta kluba apmeklējumi parāda, ka tas viss nav neiespējami arī ceļojot, un tiešām šīs dažas dienas kurās ir bijuši treniņi ir likušās jēdzīgākās, tomēr doma par absolūto savas dienas kārtības kontroli šobrīd vilina, jo šeit, tomēr, uz tevi skatās kā uz nogarlaikotu balto cilvēku, kas atnācis uz sporta klubu meklēt piedzīvojumus. Šai attieksmei gan ir savi plusi, jo reizēm nomāc pārāk lielā nopietnība, kas saistās ar visa veida sportošanu, bet šoreiz stāsts ir par sava laika plānošanu un notikumu kontroli.

Jeb Džārmuša jaunās filmas iespaidā, Rona Padžeta vārdiem izsakoties:

"Get some sleep.

...

Take care of your teeth and gums.

...

Eat an orange every morning.

...

Raise your pulse rate to 120 beats per minute for 20 straight minutes
four or five times a week doing anything you enjoy.

...

"
Comments 
7.-Feb-2017 01:34 pm
pie katra šāda ieraksta man jādomā, cik ļoti mūsu vjetnamas vispār nepārklājas, nu tā ka vispār. rīsi? cūkgaļa? kā tas viss jums neatlaidīgi seko.
7.-Feb-2017 01:37 pm
lasot šo ierakstu, es nodomāju, ka mana un viņa vjetnama nepārklājas.
7.-Feb-2017 01:40 pm
/atviegloti nopūšas/
bet par rīsiem arī tu sūdzējies, ne?
katrā ziņā the rice troubles of black_penny mums jau ir iegājuši folklorā
7.-Feb-2017 01:42 pm
rīsi, šķiet, sajūtu ziņā iekodējušies no šrilankas, kur bija rīsi trīsreiz dienā, un šis nav nekāds pārspīlējums. rīsi ar saldu tēju, rīsi ar pļuru 1 un rīsi ar pļuru 2, un tā trīs nedēļas.
7.-Feb-2017 01:44 pm
ar šrilanku es vēl empatizēju, bet no vjetnamas jau sākās joki
7.-Feb-2017 01:47 pm
Tas ir apmēram tā tap, kā katrā latvietī mīt sāpe par kartupeli, pat ja viņš tos ēd reizi gadā uz Ziemassvētkiem pie vecmāmiņas.
7.-Feb-2017 01:38 pm
Ir jau te tās nūdeles vairāk kā tie rīsi. Rīsi vairāk ir kā vienojošais elements visam šim reģionam. Kā kukurūza Meksikā.
7.-Feb-2017 01:41 pm
kaut kāds trampisms.
7.-Feb-2017 03:55 pm
es nesaprotu, kāpēc jūs tur sēžat, ja tik drausmīgi viss riebjas, velciet tās savas pakaļas šurp pie sala un kartupeļiem
7.-Feb-2017 03:58 pm
A. Lai priecīgie un skaistie ieraksti paliek citiem žanra speciālistiem.
B. Vilksim, nekur jau neliksies.
7.-Feb-2017 06:25 pm
rodas tāda sajūta?
7.-Feb-2017 09:19 pm
kopumā ļoti
8.-Feb-2017 04:40 am
es nedomāju, ka toņos kaut kas ļoti mainās, tad jau LV arī visam jāizklausās ļoti slikti un traģiski.

interesanti.
8.-Feb-2017 04:42 am
kaut gan tagad vispār jau ir jāsāk sevis pārliecināšanas darbs, ka vajag uz lv. kur viss, protams, ir slikti un traģiski.
This page was loaded Nov 28. 2024, 9:38 pm GMT.