Skatoties kārtējo video, kurā cilvēki pievelkas ar vienu roku, ar divdesmitkilogramīgām ripām starp kājām rāpjas pa sienu, un visādi citādi tēlo tarzānus, man sāk rasties jautājums: cilvēki tiešām ir sākuši pušot fiziskos limitus, un sports ir kļauvis par jauno melno, vai tas ir tikai tāds Facebook efekts?

No vienas puses kad man cilvēks sāk stāstīt, cik šis šņabis ir maigs un viegli dzerams, es saprotu, cik nesociāls es esmu kļuvis. Viss vroģi ir pa vecam. No otras puses vērojot, kā cilvēki mācās stāvēt uz galvas, nostāties špagatā, mēģina pacelt mikroautobusu un nododas visādiem citādiem fiziskiem izaucinājumiem, un es točno zinu, cik daudz laika un piepūles tas prasa, lai tu nespētu sasniegt šādus fantastiskus rezultātus, tā vien šķiet, ka tikai dziļi garīgas būtnes vai sabiedrības padibenes neceļas piecos trīsdesmit, lai noskrietu savus ikrīta desmit kilometrus... ar suni vai bērnu ratiņiem... pirms sacensībām nedēļas nogalē. Varbūt tas tāds vecums iestājies man un cilvēkiem man apkārt? MTV ir miris un internets ir sagādājis vilšanos? Bohēma ir pārvērtēta? Ballītes ar šašliku un alu ir pārvērtušās par ballītēm ar galda spēlēm un svaigiem dārzeņiem? Kas tur jums pilsētā notiek?