Ikgadējais garlaicīgais ieraksts par futbolu, bet es nespēju noturēties. Īpaši tāpēc, ka bumba pie kājas turas, nopietnu traumu nav un pagaidām viss ir labi. Iesist vārtus, protams, ir forši, bet tas jau sāk kļūt par normatīvu izpildi: mērķtiecīgi, sausi, garlaicīgi. Joprojām situ vārtiem garām, taču lamājos retāk, bet kopumā savu normu bez īpaša skaistuma iebakstu. Bet ko es patiešām šobrīd izbaudu, tās ir rezultatīvas piespēles. Tas ir grūtāk, tas prasa precizitāti un pacietību, bet tas brīdis, kad tiek iesist gols, tā ir tāda eureka sajūta. Tas ir lauzt paternu "tie kas labi spēlē un visi pārējie". Pilnīgi visi kļūdās, bet mēģinām vēlreiz, kamēr sanāk, un sanāk ar katru reizi labāk. Kaifs spēlēt, nevis gūt rezultātu, lai gan arī tas ir zināms rezultāts.