Vakar piekrāpu iluminātus. Piekrāpu tādā ziņā, ka startēju sīvāko konkurentu komandā. Nu, konkurence nebija ļoti sīva, bet, lai vai kā, pirmais diploms kādam no abu komandu dalībniekiem.

Un tagad es nezinu, kā ar to visu justies. Nu, patiesībā, es vairāk nezinu, kā ar šo visu varētu justies citi ilumināti. Un arī to, kas notiks tālāk.

Bēt, ja ne par krāpšanu, tad vakar bija savdabīga pieredze. Jo ir skaidrs, ka tie nebūt nav iespēju griesti. Varbūt mums pietrūka spilgti erudītu komandas biedru, un no pieredzes zinu, ka mums ir spilgti erudītas personības, tomēr zināmu haosu pirmajā stundā ienesa fakts, ka uzdevumus risināja divi cilvēki, kas līdz šim ir šoferējuši. Izrādās, pieredze pie stūres krietni atšķiras no pieredzes pie uzdevumu lapas. Ar visu to, ka esot arī šoferītim ir nācies demonstrēt savu erudīciju, tomēr pie stūres tas nav full time job.